Nelielais audzēkņu skaits enerģētikas nozarē apgrūtina profesionālās izglītības iestāžu iespējas īstenot specializētas mācību programmas, un skolas izvēlas sagatavot “universālos elektriķus”. Tikmēr enerģētikas tehnoloģijas un atjaunojamās enerģijas joma attīstās ļoti strauji, attiecīgi nozarē aug pieprasījums gan pēc šauru nišu, gan starpnozaru speciālistiem. Par Latvijas tautsaimniecībai būtiskās nozares izglītības attīstību, kā arī Enerģētikas Nozaru ekspertu padomes (ENEP) aktualitātēm stāsta ENEP vadītājs un augstskolu pārstāvji.

ENEP priekšsēdētājs un “Augstsprieguma tīkls” Releju dienesta vadītājs Māris Valdis Kalniņš:

Profesionālās izglītības jomā ENEP esam gan atjaunojuši izglītības programmas, gan izveidojuši jaunas moduļu programmas, un metodiskā bāze tehnikumos ir kopumā laba. Tomēr enerģētika ir tā saucamā mazā nozare, kurā audzēkņu nav daudz, izglītojamo grupas skolās ir nelielas un komplektējas grūti. Līdzīga situācija ir arī citās nozarēs, kurās tehniskos speciālistus katru gadu nav nepieciešams sagatavot lielā skaitā. Pastāvot esošajam “nauda seko skolēnam” principam, skolām nav izdevīgi šādas programmas uzturēt un īstenot, tāpēc ir jādomā par cita veida finansēšanas pieeju. Vēl viena iespēja būtu veidot “starpnozaru specialitātes”, piemēram, kopā ar Būvniecības NEP, jo mūsu izveidotā izglītības programma “Elektromontāžas tehniķis” paver iespējas jauniešiem strādāt vairākos lielos energoceltniecības un montāžas uzņēmumos.

Veiksmes stāsts ir Rīgas Valsts tehnikums, kur šobrīd enerģētiku apgūst divas stabilas audzēkņu grupas, turklāt ir izveidota jauna specialitāte “Atjaunojamās enerģētikas tehniķis”. Atjaunojamās enerģijas joma pašlaik attīstās ļoti dinamiski un nākotnē tā paliks arvien aktuālāka. Labi rezultāti šogad bija arī Ventspils tehnikumā un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā, kur tika uzņemts vairāk elektrotehniķu nekā plānots. Tai pat laikā elektromontieru grupas Liepājas Valsts tehnikumā un Rēzeknes tehnikumā grupas netika nokomplektētas. Lai gan profesionālās izglītības programmas pamatā sagatavo “universālo elektriķi”, ļoti svarīgas ir arī specializēšanās iespējas, sevišķi pieaugušo izglītībā un mūžizglītībā.

Tikmēr augstākās izglītības lauciņā ENEP darba kārtībā ir Nozaru kvalifikāciju struktūras (NKS) pilnveide, kā arī profesiju standartu izstrāde un aktualizēšana. Pēc ENEP lēmuma NKS iekļaut jaunu kvalifikāciju “Energosistēmu inženieris”, kurā speciālistus sagatavos Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), daļa NEP locekļu šobrīd ir iesaistījušies jaunā profesijas standarta izstrādē, savukārt daļa strādā pie Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) īstenoto profesiju standartu aktualizēšanas.

LLU asociētais profesors Raimunds Šeļegovskis:

Enerģētikā tāpat kā daudzās citās inženierzinātņu nozarēs vērojama ļoti strauja esošo tehnoloģiju attīstība un jaunu tehnoloģiju ienākšana. Attiecīgi augstskolām ir grūti tikt tām līdzi, jo tehnoloģija, kas studiju uzsākšanas brīdī ir jauna, studentam pēc četriem gadiem absolvējot, būs jau novecojusi. Līdz ar to studējošajiem ir sākotnēji jāsniedz izpratne par teorētiskajiem pamatiem un procesiem, un tikai tad secīgi par tehnoloģijām, kas ir tajā brīdī jaunākās. Īpaši svarīga ir tieši profesionālo programmu attīstība, kas ar prakšu palīdzību ļauj studentam pabūt reālajā vidē, kur šīs teorijas un tehnoloģijas tiek pielietotas.

Lai arī kompetence jebkurā nozarē bieži prasa specifiskas zināšanas, augstskolas nevar sagatavot ļoti šauras jomas speciālistus. Tas radītu programmu sadrumstalotību ar mazu studējošo skaitu un lielu pasniedzēju daudzumu. Tāpēc augstākajai izglītībai jāsagatavo speciālisti ar labu teorētisko zināšanu un prasmju bāzi, kuri spēs paplašināt savu kompetenci visa darba mūža garumā, apgūstot dažādu jomu specifiku. Viens no galvenajiem augstskolu uzdevumiem ir iemācīt cilvēkus mācīties. Vienlaikus arvien lielāku nozīmi studijās ieņem starpdisciplinaritāte. Tā kā mūsdienās dažādas jomas un nozares pastāvīgi mijiedarbojas, piemēram, siltumtehnika, elektrotehnika, elektronika un informāciju tehnoloģijas, ir lietderīgi, ka paralēli savai specializācijai nozares profesionālis orientējas arī citās cieši saistītās sfērās. Tas ļaus viņam būt elastīgākam darba tirgū.

RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes dekāns Oskars Krievs:

Mūsu galvenās augstākās izglītības aktualitātes enerģētikas nozarē saistāmas ar nākamgad gaidāmo studiju programmu akreditāciju, kas tiks organizēta pa studiju virzieniem. RTU studiju virzienā “Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas” ietilpst trīs studiju programmas, kuru kontekstā šobrīd īpaši aktuāla ir profesiju standarta “Vadošais elektroinženieris” izstrāde un “Elektroinženieris” atjaunošana. Attiecīgi šajos jautājumos jau esam uzsākuši aktīvu darbu kopā ar ENEP un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju. Tāpat piedalāmies vairākos Eiropas Sociālā fonda finansētajos projektos, kuru ietvaros veicam enerģētikas studiju programmu konsolidāciju, slēdzot atsevišķas novecojušās programmas un to vietā licencējot jaunas, kā arī īstenojam mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus un studiju kursu satura digitalizāciju.