Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 82,5 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) piešķirtā finansējuma ieguldīs augstskolu pārvaldības reformā un cilvēkresursos, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Viņš uzsvēra, ka no ANM ministrijai ir piešķirti 143 miljoni eiro. Znotiņš norādīja, ka digitālajā transformācijas blokā IZM plāno ieguldīt piecus miljonus eiro atvērtajā zinātnē, 7,6 miljonus eiro pašvadītās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) mācībās un 17,5 miljonus eiro investēs augsta līmeņu prasmes stiprināšanā.

Znotiņš uzsvēra, ka IZM digitālajā transformācijā īpašu uzsvaru liek uz prasmju attīstību, jo prasmes un cilvēkresursi ir neatraujamas sastāvdaļas, kā arī abās ir vienlīdz jāiegulda visvairāk finansējuma. IZM pārstāvis atgādināja, ka Eiropas Savienībā Latvija šajās kategorijās no pārējām dalībvalstīm būtiski atpaliek. Viņš gan norādīja, ka piešķirtais finansējums šim mērķim ir nepietiekams, bet tas ir labs sākuma soļiem.

Ekonomikas transformācijas, produktivitātes reformas blokā IZM plāno investēt vislielāko piešķirtā finansējuma daļu - 82,5 miljonus eiro, kurus plāno tērēt augstskolu pārvaldības reformā un cilvēkresursos. Znotiņš atzīmēja, ka šī ir būtiskākā sadaļa no investīcijām, jo, viņa ieskatā, līdz šim ir pārāk daudz ieguldīts "betonā", bet nav ieguldījumu cilvēkresursos. IZM apņemas risināt cilvēkresursu jautājumu izglītībā.

IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atklāja, ka Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir ilgstoši rekomendējusi samazināt fragmentāciju augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmā, uzstājusi uz resursu koplietošanas veicināšanu un norādījusi uz augstākās izglītības institūciju pārvaldības uzlabošanu.

Stepanovs stāstīja, ka ministrija strādā pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kas uzlabos akadēmiskā personāla karjeras izvēles par labu augstskolām. Tāpat ministrija turpinās attīstīt jauno doktorantūras modeli, kurā paredzēts, ka doktoranti saņems akadēmiskā personāla finansējumu. Stepanovs ir pārliecināts, ka tas motivēs personu pabeigt doktorantūru un sasniegt labākus rezultātus doktorantūrā.

IZM iecerējusi arī pilnveidot finansējuma modeli, augstskolu un zinātnisko institūtu institucionālo vērtēšanu, akreditēšanu, kā arī augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācijas un apvienošanos. Viņš norādīja, ka vismaz desmit augstskolas un zinātniskie institūti īsteno iekšējo vai ārējo konsolidāciju. Savukārt, kas attiecas uz papildu finansējumu, IZM plāno piesaistīt vismaz desmit miljonus eiro no privātā sektora.

Stepanovs atzīmēja, ka no plānotajām investīcijām 82,5 miljonu eiro apmērā 34% plāno veltīt konsolidācijas un pašvaldības izmaiņu grantiem. Kopumā plānoti četri līdz seši granti. Granti būs pieejami strukturālo pārmaiņu īstenošanai, studiju programmu izstrādei un digitalizācijai, tehnoloģiju attīstībai. No investīcijām 33% plānoti ap 315 akadēmiskās karjeras grantiem. Tie ietvers doktorantūras, pēcdoktorantūras un profesoru pētniecības grantus.

Savukārt atlikušos 33% IZM piešķirs pētniecības un attīstības grantiem - kopumā ap 90 grantiem. Finansējums ietvers iekšējās pētniecības grantus, tai skaitā zinātnisko institūciju-uzņēmējdarbības sektora partnerības.

Kā skaidroja Stepanovs, konsolidācija un apvienošanās nepieciešama izcilībai, ilgtspējai un reģionāla līmeņa ietekmei uz izaugsmi. Viņš stāstīja, ka iekšējā konsolidācija paredz fakultāšu un institūtu konsolidāciju, koledžu strukturālu integrāciju, kā arī reģionālo filiāļu slēgšanu vai pārorientāciju par mūžizglītības centriem. Taču ārējā konsolidācija paredz augstskolu konsorciju veidošanu ar mērķi pēc konkrēta laika perioda apvienoties, integrēties. Tāpat ārējā konsolidācija ietver koledžu pievienošanu augstskolām, šauri specializētu institūciju integrāciju universitātēs un zinātnisko institūtu konsolidāciju.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese atbalsta IZM plānu un piekrīt, ka nepieciešamas reformas ar ANM atbalstu ieviest darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā kā pilotprojektu visos Latvijas plānošanas reģionos, vienlaicīgi sekmējot reģionālās attīstības jautājumus, uzlabojot uzņēmumu sadarbību ar izglītības iestādēm un attīstot nodarbinātību reģionos. Viņš pauda pārliecību, ka šādam risinājumam būtu multiplikatora efekts, kas ne tikai uzlabotu izglītības sistēmas darbību, bet arī uzņēmējdarbības vidi un nodarbinātību.

Attiecībā uz digitālajām prasmēm LDDK uzsvēra, ka atbalsts nepieciešams arī augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām konkrētām nozarēm, profesijām pēc uzņēmumu pieprasījuma.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte augstākās izglītības, zinātnes un ārējo sakaru jautājumos Dita Štefenhagena sacīja, ka piešķirtais finansējums pētniecībai un attīstībai ir par mazu. Arodbiedrība atbalsta, ka tiks investēts cilvēkresursā, jo līdz šim tas nav bijis pietiekams. Savukārt skeptisku viedokli arodbiedrības pārstāve pauda par privātā līdzfinansējuma piesaisti. Štefenhagena uzsvēra, ka IZM mērķis ir pārāk ambiciozs, jo esošajā situācijā privātais finansējums ir ļoti neliels.

Runājot par institūtu konsolidāciju, Štefenhagena uzsvēra, ka konsolidācijas process tieši skars pasniedzējus, zinātniekus un zinātnē nodarbinātos. Viņa atzīmēja, ka konsolidācijā tiks atlaisti pasniedzēji un liela daļa nevarēs strādāt esošajās augstskolās.

Uz LIZDA pārstāves iebildumiem Stepanovs atbildēja, norādot, ka konsolidācijas mērķis ir efektīva resursu izmantošana. Gadījumā, ja augstskolā pētniecības virziens netiek tālāk attīstīts, pasniedzējiem tiks paredzēta kompensācijas izmaksa. Viņš pauda sapratni par arodbiedrības mērķi aizstāvēt pasniedzējus, bet tajā pašā laikā Stepanovs atgādināja, ka mērķiem ir jāiet sinerģijā ar darba kvalitāti un profesionālajām spējām.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis pauda kritiku par IZM plāniem ar ANM finansējumu. Viņš kritizēja, ka ministrijas plānā nav potenciālas ambīcijas par garantēto aizdevumu, kā arī zemais finansējums pētniecībai. Teikmanis iezīmēja - ja Latvija grib pāriet uz "zaļo ekonomiku", tad ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā.

Viņš piebilda, ka ANM plānā nav izstrādāta rīcībpolitika bērniem un jauniešiem, kas, padomes priekšsēdētāja ieskatā, ir būtiskākais pīlārs visā ANM plānā.

Autors: LETA