Darba vidē balstītās mācībās uzņēmums var saņemt kompensāciju līdz pat 270 eiro mēnesī viena audzēkņa mācību vadītāja atalgojumam.

Problēma, kad uzņēmumos trūkst kvalificēta darbaspēka, Latvijā kļūst arvien aktuālāka. Nereti profesionālo skolu absolventiem nav vajadzīgo prasmju un zināšanu, lai uzsāktu veiksmīgu karjeru darba tirgū, tādēļ darba devējiem nākas tērēt laiku un enerģiju, lai jaunajiem speciālistiem palīdzētu pilnvērtīgi apgūt savu profesiju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau 2017. gadā uzsāka Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansētu projektu, kas jauniešiem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādēs, piedāvā īstenot darba vidē balstītas mācības un prakses. Projekta vadītāja Jolanta Vjakse uzsver, ka uzņēmējiem, piedaloties šajā projektā, ir iespēja audzināt jaunos darbiniekus pašiem sev, bet jauniešiem – apgūt teoriju un praksi darba procesā tieši uzņēmumā.

Lai netērētu laiku un naudu

Projekts trīs gadu laikā guvis ievērojamu atsaucību no izglītības iestādēm, uzņēmējiem un profesionālo skolu audzēkņiem. Apgūstot darba iemaņas tieši uzņēmumā, audzēknis jau sākumā izprot savu nākotnes profesiju. “Redzot izvēlētās profesijas darba vidi, prasmes, jaunietim ir iespēja saprast, vai tā patiesi ir profesija, kurā viņš vēlēsies strādāt turpmākos gadus, jo tas laiks, kad cilvēks vienā profesijā un darba vietā nostrādā visu darba mūžu, ir pagājis,” saka J. Vjakse.

Tas, iespējams, tomēr nepatīk atsevišķām izglītības iestādēm, jo pašlaik Latvijā izglītības sistēma ir ačgārna, jo strādā pēc principa “nauda seko skolēnam”. “Retums nav gadījumi, kad skolēns, uzsākot mācības profesionālajā skolā, esot tikai 3. kursā vai vēl ļaunāk – pēc skolas beigšanas, tomēr saprot, ka nav izvēlējies sev atbilstošāko profesiju. Tad nākas pārkvalificēties, mācīties citā skolā vai atgriezties vidusskolas solā pēc pirmā pusgada vai gada, kas pavadīts profesionālajā skolā. Svarīgi, lai jaunietis velti netērētu ne savu laiku, ne arī valsts līdzekļus. Tā zināmā mērā ir karjeras konsultanta neizdarība, jo viņš, redzot jaunā cilvēka prasmes, nav mudinājis viņu apgūt attiecīgo profesiju. Iespējams, nav efektīva visa karjeras konsultantu sistēma Latvijā, jo nereti karjeras konsultants ir vidējās mācību iestādes pedagogs, kurš ir ieinteresēts, lai audzēknis vidējo izglītību turpina iegūt šajā mācību iestādē, nevis dodas uz profesionālo skolu, kam par pamatu atkal ir šis ačgārnais skolu finansēšanas modelis. Tādēļ, kamēr izglītības sistēma strādās pēc principa “nauda seko skolēnam”, nekas nemainīsies,” domā J. Vjakse.

Atsaucība liela

Uzņēmēju atsaucība ir liela, jo profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un praksēs uzņēmumos ir vienīgais Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošais projekts, kurā sniedz tik būtisku finansiālu atbalstu tieši darba devējiem. “Šajā modelī profesionālā izglītība atšķiras no ierastā veidola, kad teoriju audzēknis apgūst skolā, bet praksi – uzņēmumā. Darba vidē balstītās mācībās arī teoriju iespējams apgūt uzņēmumā. Mācību process katram audzēknim katrā uzņēmumā sagatavots pēc individuāla plāna, ko izstrādā uzņēmums, kas piesakās uz šo projektu kopā ar skolu,” skaidro J. Vjakse.

Vienīgais nosacījums, lai uzņēmums varētu iesaistīties projektā - tam nav nodokļu parādu līguma noslēgšanas brīdī ar LDDK. Īstenojot jauno profesionālās izglītības apguves formu - darba vidē balstītas mācības - uzņēmums var saņemt kompensāciju līdz pat 270 eiro mēnesī viena audzēkņa mācību vadītāja atalgojumam. Summa atkarīga no audzēkņa noslodzes un uzņēmumā pavadītā laika. Savukārt, ja uzņēmumā īsteno mācību praksi, uzņēmums var saņemt līdz 500 eiro par atbilstošas prakses nodrošināšanu. “Projekts gan nosaka, ka darba vidē balstītu mācību vadītājam pirms tam jāapgūst pedagoģiskās prasmes, lai viņš prastu audzēkni motivēt, mācīt, kontrolēt un novērtēt. Tādēļ jāapmeklē profesionālās pilnveides kursi, kuros būs iespēja iemācīties to, kā jāstrādā ar mūsdienu jaunatni. Un, ticiet man, lai arī tas saistīts ar nelieliem izdevumiem, darbiniekam šī projekta laikā tas būs viens no lielākajiem ieguvumiem. To pēc kursu pabeigšanas un darba ar audzēkņiem apliecina uzņēmumu pārstāvji, ar kuriem mēs tiekamies,” norāda J. Vjakse.

Tāpat mācību procesā uzņēmums slēdz vienošanos par stipendiju vai darba līgumu, un samaksu jaunietim veic no saviem līdzekļiem. Šis mehānisms ļoti labi darbojas, jo tie audzēkņi, kuri kavē mācības un darbu vai neizpilda uzticētos pienākumus, saņem mazāku samaksu. Tas motivē mācīties un strādāt apzinīgi. “Jauniešiem jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka neviens darba vietā ar viņiem “neauklēsies”, pašiem jābūt atbildīgiem,” saka J. Vjakse.

Saņem atbalstu

Latvijā projektā iesaistījušās 37 profesionālās izglītības iestādes un vairāki tūkstoši uzņēmumu.

LDDK rosina audzēkņus izvēlēties mācības tajās nozarēs, kas tautsaimniecībai pašlaik visvairāk nepieciešamas. “Nav svarīgi, lai mācību uzņēmums atrastos tuvāk mājām. Ikviens jaunietis savu profesiju var apgūt jebkurā Latvijas vietā, jo projekts paredz arī transporta un dienesta viesnīcas izdevumus - mācību laikā vienam audzēknim tie ir līdz 70 eiro mēnesī, prakses laikā - līdz 80 eiro vienas prakses laikā,” uzsver projekta vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija Latvijas Darba devēju konfederācija liecina, ka 71 % audzēkņu, kuri pabeidz ceturto kursu un saņem apliecību par profesijas iegūšanu, sešu mēnešu laikā strādā Latvijas uzņēmumos kā pilntiesīgi darbinieki.

Arī uzņēmums un skola saņem finansējumu, lai varētu audzēkņus nodrošināt ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem, kas pasargās audzēkni no iespējamām darba traumām. Uzņēmēji to novērtē pozitīvi, jo tas atvieglo praktikanta nodrošināšanu ar pilnu individuālās aizsardzības līdzekļu komplektu. Atskaitīšanās par šiem izdevumiem ir ļoti elementāra. Jānoformē pieņemšanas/nodošanas akts, ko paraksta abas puses – audzēknis un uzņēmējs, un jāiesniedz rēķins par noteiktu summu visam komplektam. Citi dokumenti, kā varbūt varētu šķist, nav nepieciešami. Tik vienkārši nav bijis līdz šim nevienā projektā. Individuālo aizsardzības līdzekļu komplekta izmaksu summa svārstās no 200 līdz 600 eiro viena audzēkņa nodrošināšanai vienā mācību gadā.

Projektā vēl paredzēts arī finansējums audzēkņa apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, civiltiesiskajai apdrošināšanai, obligātajām veselības pārbaudēm un vakcinācijai.

Ir ļoti apmierināts

Iespēju piedalīties minētajā LDDK projektā izmantojuši arī vairāki uzņēmumi Alūksnes novadā. Viens no tiem - SIA “Benevilla” Alūksnē. Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Ezeriņš apstiprina, ka ir ļoti apmierināts. “Apmācot jauniešus, projekta piedāvātās iespējas izmantojam katru gadu. “Benevillā” profesiju apguva ļoti centīgas vietējās jaunietes, pārstāvot Valmieras tehnikumu, un meitene no Saldus, Monta Salmiņa, kura nu jau absolvējusi Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. Visas meitenes mācījās viesmīļa profesiju un to lieliski apguva. Monta veiksmīgi startēja arī vēl citos projektos un tagad pie mums jau strādā pastāvīgi,” atklāj A. Ezeriņš.

Darba devējs stāsta - lai gan uzņēmumā ir divi darbinieki ar augstāko pedagoģisko izglītību, arī viņš pats profesijas pilnveides kursos apguvis pedagoģiju. “Tas ir ļoti svarīgi, strādājot ar mūsdienu jauniešiem,” saka A. Ezeriņš. Viņš noteikti izmantos iespēju arī turpmāk piedalīties šajā projektā, ja vien jauniešiem būtu interese par pavāra profesiju.

Ne tikai finansiāli

Izglītības iestādes minētajā projektā ir ieguvējas ne tikai finansiāli - tās gan no uzņēmuma, gan no audzēkņa iegūst atgriezenisko saiti pēc prakses vai darba vidē balstīto mācību beigām. “Audzēknis no uzņēmuma skolā atgriežas ar rekomendāciju par to, kas viņam būtu vēl papildus jāapgūst gan teorijā, gan konkrētās praktiskajās prasmēs,” stāsta J. Vjakse. Pašlaik LDDK plānā ir informatīva kampaņa, uzrunājot sabiedrību par profesionālās izglītības iespējām. “Apsveram arī domu vismaz vienreiz projekta laikā aicināt vecākus iepazīt sava bērna mācību un prakses vietu uzņēmumā, jo pašlaik pastāv liels mīts par to, ka bērni uzņēmumos tiek pārlieku daudz nostrādināti sliktos apstākļos,” saka J. Vjakse.

Autors: Aivita Lizdika, raksts pubilcēts laikrakstā "Alūksnes un Malienas ziņas", 19.03.2021