Darba devējiem šobrīd ļoti aktuāla tēma ir  profesionālās izglītības sistēmas attīstība, lai tās satura un mācību programmas atbilstu reālām darba tirgus vajadzībām. Latvijas Darba devēju konfederācijas projekta vadītāja Jolanta Vjakse intervijā "iBizness" skaidro, kādēļ Latvijā vēl daudzskaitlīgāk nepieciešams turpināt ieviest darba vidē balstītās mācības profesionālajā vidējā un ieviest augstākajā izglītībā.

Fakti, kas raksturo situāciju Latvijā 

• Ekonomikas ministrijas darbaspēka pieprasījuma prognoze 2025. gadam liecina, ka 17 000 cilvēku liels iztrūkums būs pēc cilvēkiem, kas ieguvuši augstāko izglītību STEM nozarē, kā arī 31 000 liels iztrūkums būs pēc cilvēkiem ar profesionālo vidējo izglītību.

• Pirmajos gados ļoti daudz enerģijas tika veltīta, lai iepazīstinātu darba devējus un izglītības iestādes ar tādu profesionālās izglītības formu kā darba vidē balstītām mācībām, kas paredz, ka vismaz 25% no mācību satura tiek apgūti reālā darba vidē pie darba devēja. Pēdējos trijos gados uzņēmēju iesaiste ir pieaugusi un tas rezultējies ar ļoti veiksmīgu nodarbinātības rādītāju tieši to jauniešu vidū, kuri apguvuši profesionālo izglītību darba vidē balstītu mācību formā.

• Lai gan DVB mācību iespējas pašlaik Latvijā tiek piedāvātas tikai vidējā profesionālajā izglītībā, 95 % darba devēju atbalsta ideju par DVB mācību ieviešanu arī augstākās izglītības profesionālajās studiju programmās, liecina LDDK veiktā uzņēmēju aptauja. Atbalstāma būtu darba vidē balstītu mācību forma arī pieaugušo izglītībā.

"Projekts, ko īstenojam sadarbībā ar profesionālajām izglītības iestādēm un Latvijas uzņēmumiem, vērsts uz to, lai jaunieši, kuri mācās profesionālajās izglītības iestādēs, pēc iespējas ātrāk nonāktu darba vidē balstītās mācībās vairāku apsvērumu dēļ. Lai jaunietis vispirms saprastu, vai izvēlējies īsto profesiju. Lai nonākot uzņēmumā, viņš saprastu, vai šis darbs ir tas, ko viņš vēlētos strādāt turpmāko 5-7 gadu laikā. Darba devējiem vairs nav ilūziju, ka cilvēki vienā darba vietā strādās līdz pensijas saņemšanai, tādēļ jārēķinās, ka vismaz 20-30 gadus darba ņēmēju kultūra būs atšķirīga. Darbinieki mainīs darba vietas, varbūt paliks tajā pašā nozarē, bet tikpat liela iespēja, ka mainīs profesijas. Šobrīd redzam, ka cilvēki, kas pirms desmit gadiem apguva būvniecību, IT jomu, pašreiz strādā par finansistiem, pedagogiem, un otrādi" skaidro Jolanta Vjakse.

Uz jautājumu, kā kādēļ darba vidē balstītās mācības ir tik svarīgas, viņa atbild, ka  ļoti būtiski ir apgūt prasmes, kas atbilst reālajai situācijai darba tirgū. Audzēknis, nonākot noteiktā ražotnē vai rūpnīcā, ātri saprot, kāda veida prasmes, darba, uzvedības un komunikācijas kultūru uzņēmēji vēlas. Vai tas, ko māca skolās, tik tiešām ir tas, kas nepieciešams darba tirgū? Varbūt audzēknis uzreiz var saviem pasniedzējiem ieteikt, ar kādām  tehnoloģijām vai iekārtām darba devēji strādā  un kāpēc  nepieciešams apgūt citas prasmes. Arī uzņēmumi var sniegt audzēkņiem rekomendācijas, kas viņiem jāiemācās specializētajos mācību priekšmetos. Ne mazāk svarīgs ir jautājums par darba samaksu, jo tādā veidā audzēknis saprot, cik izvēlētajā profesijā, kuru pašlaik mācās, var nopelnīt un  nopelnīs nākotnē, lai nav ilūziju par tūkstošos lielu atalgojumu  mēnesī.

"Pašreiz Saeimā diskutējam par pieaugušo izglītību, tai pandēmijas pirmajā vilnī tika piešķirti vēl 20 miljoni eiro. Taču situācija ir tāda, ka pieaugušo izglītība tiek īstenota pēc indivīda vēlmēm, nevis pēc darba devēju noteiktajām prasmēm, kuras nepieciešamas darbiniekiem. Iespējams, nākamajam darba devējam nebūs  nepieciešamas prasmes, kas reizēm izvēlētas subjektīvu iemeslu dēļ, tāpēc tā nebūs garantija tam, lai noturētos darba tirgū, pelnītu vairāk vai veiksmīgi mainītu karjeru," tā Jolanta Vjakse.

Darba devēji saprot, ka nevajag "kaut ko" mācīt ķeksīša dēļ, bet prasmīgi ieguldīt finansējumu attiecīgajās programmās. Tad audzēknis pēc profesionālās skolas pirmā kursa,  praktizējoties uzņēmumā, saprastu, vai par izvēlēto profesiju nav pārāk lielu ilūziju, kas vēlāk traucēs veikt šo darbu pilnvērtīgi. Tad arī būtu laicīgi iespējams mainīt savu karjeras izvēli. Daži savu aicinājumu konkrētā profesijā atrod ar pirmo reizi, dažam tas izdodas pēc divām, trim meklējumu reizēm. Diemžēl, valstī nav veikti aprēķini, kāds ir zaudējums, ka jauneklis profesionāli tehniskajā skolā nomācās 4 gadus, neaiziet strādāt nozarē, bet aizbrauc uz citu valsti, kur veic mazkvalificētu darbu. Tas ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Ārvalstu ekonomisti nemēdz to skaļi afišēt, bet aprēķināts, ka izglītots darbinieks, kurš emigrē savai mītnes valstij nodara zaudējumu aptuveni 2 miljonu apmērā. Tā ir summa, ko valsts kopumā izdevusi par izglītības iegūšanu, medicīnas aprūpi un citiem labumiem.

Raksturojot projektu, Jolanta Vjakse stāsta,  ka tiek veikti projekta efektivitātes mērījumi – apzināti audzēkņi, kuri bijuši projekta laikā darba vidē balstītās mācībās, pabeiguši profesionālo skolu un  6 mēnešu laikā pēc profesionālās skolas pabeigšanas nonāk darba tirgū Latvijā. "Datus iegūstam, sadarbojoties ar VID, un konstatējam, ka no tiem, kas apguvuši darba vidē balstītās mācībās, 71% strādā Latvijā, vēl daži procenti – 3- 4% izvēlējušies individuālo nodarbinātību. 8-9% papildina savas zinības, mācoties profesionālajās skolās dažus moduļus no citām profesijām vai turpina  mācās augstskolās. 71% ir ļoti labs rādītājs. Metālapstrādē, mašīnbūvē, auto mehanizācijā, lauksaimniecībā, IT, enerģētikā un pārtikas nozarē 80-90% strādā savā profesijā. Grāmatvedībā gandrīz 100% strādā izvēlētajā profesijā. Sliktāki rādītāji ir tūrismā un ēdināšanas nozarē, bet tur jāņem vērā dažādi faktori, jo pavāru darbs ir ļoti smags, taču ēdināšanas profesiju bieži izvēlas tieši jaunietes.

Kurās nozarēs visvairāk izjutīs darba spēka trūkumu?

Iztrūkst darbinieku IT jomā, mežizstrādē, būvniecībā, enerģētikā. Metālapstrādes un mašīnbūves nozarē gadā ir 3000 brīvu darba vietu. Metālapstrādes nozare ir tā, kas pandēmijas laikā augusi, atšķirībā no citām, kurās novērojams kritums.

Vai jums ir sajūta, ka jūsos ieklausās?

Ja jau uzsākusies diskusija arī par darba vidē balstītu mācību ieviešanu augstākajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, acīmredzot darba devēji ir sadzirdēti. Mēs primāri vēlamies, lai darba vidē balstītas mācības iekļautu arī augstākajā izglītībā. Pērn pieņēma MK lēmumu, ka jāizstrādā tiesiskais regulējums, kā to realizēt, bet pagaidām tas nav izdarīts. Jāsaprot, ka pandēmijas laiks prasa ļoti straujas pārmaiņas. Ja mēs sēdēsim malā un neko nerisināsim, tad jaunieši, kas mācās, sāks domāt, vai viņiem Latvijā ir vērts nākotnē palikt. Esam ļoti veiksmīgi iesākuši profesionālās izglītības risinājumu darba vidē balstītās mācībās, tāpēc tagad svarīgi to turpināt atbalstīt, novirzot darba vidē balstītām mācībām pietiekami lielu finansējumu no Eiropas savienības finanšu avotiem, kas Latvijai būs pieejami nākamajos gados. Labas idejas, kurām pēkšņi nav finansējuma, kaut vai pusgadu vai gadu, pēc tam jāsāk atjaunot ar dubultu spēku un tas nav racionāli. Tad mēs riskētu, ka vienā brīdī darba vidē balstītas mācības nebūs, kaut šobrīd pieprasījums no darba devējiem tikai pieaug.

Avots: . iBizness