Saskaņā ar 2022. gada Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, sagaidāms, ka nākamajos gados Latvija turpinās savu virzību uz nospraustiem tautsaimniecības ilgtermiņa mērķiem, kas pakāpeniski pārkārtos ekonomiku uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galvenās konkurētspējas priekšrocības balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.

Būtisks izaugsmes un Latvijas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanas priekšnosacījums būs ekonomikas efektivitātes un produktivitātes līmeņa kāpināšana, līdz ar to kopumā nodarbināto skaits augs lēnāk, bet ekonomikas izaugsme būs balstīta uz darbaspēka produktivitātes pieaugumu. Jāņem vērā, ka darbaspēka produktivitātes izteiksmē Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas kopienas ekonomiski spēcīgākām valstīm, tādejādi produktivitātes pieaugumam ir kritiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā.

Tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm, līdz ar to ietekmējot ne tikai kopējo darbaspēka pieprasījumu, bet arī tā struktūru – palielinot augstas kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru no vienas puses, bet samazinot zemas un vidēji zemas kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru no otras puses. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 8,1 procentpunktiem kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars sarukt, attiecīgi, par 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu. Proporcionāli visbūtiskāk tautsaimniecības struktūras maiņa varētu ietekmēt vienkāršās profesijas. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36,5 tūkst. darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas -  par vairāk nekā 27 tūkst. jeb 7,4%. Periodā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 75 tūkst., veidojot 462 tūkst. darbavietu jeb vairāk nekā pusi (gandrīz 53%) no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Augstākās kvalifikācijas darbavietu pieaugums kopumā palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka ar augstāko izglītību. Sagaidāms, ka līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums ar augstāko izglītību varētu palielināties par vairāk nekā 63 tūkst. Vienlaikus jāņem vērā, ka gandrīz 25% no augstākās kvalifikācijas profesijām pašlaik ir nodarbināti darbinieki ar vidējo (24%) vai zemāku (1%) izglītību, tomēr šādi darbinieki nākamos gados pakāpeniski tiks aizvietoti.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā līdz 2030. gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā, savukārt ilgtermiņā (periodā līdz 2040. gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar „sudraba ekonomiku” saistītajiem pakalpojumiem.

Līdztekus pieprasījuma transformācijas procesam, nozīmīgu ietekmi uz darba tirgu turpinās uzturēt piedāvājuma puses faktori – darbaspējīgo iedzīvotāju skaita sarukums un darbaspēka novecošanās. Lai gan kopējais iedzīvotāju skaita samazinājuma temps nākamos gados varētu palēnināties,ko ietekmēs uzlabojumi gan iedzīvotāju starptautiskās migrācijas plūsmās, gan dabiskā pieauguma bilancē, tomēr, prognozējams, ka iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpinās samazināties, līdz ar to atstājot jūtamu ietekmi uz kopējo darbaspēka piedāvājumu. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 2021. gadu, kopumā varētu samazināties par gandrīz 145 tūkstošiem jeb aptuveni 12%. Tāpat jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas krīze ir atstājusi negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū - 2021. gadā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis bija par 1,7 procentpunktiem mazāks nekā pirms krīzes 2019. gadā, kas šajā laikā ir samazinājis arī kopējo darbaspēka piedāvājumu darba tirgū. Palielinoties ekonomiskajām aktivitātēm tautsaimniecībā, sagaidāms, ka arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū pakāpeniski atsāks augt, tomēr ņemot vērā demogrāfijas procesus, kopējais darbaspēka piedāvājums visdrīzāk tuvākajos gados neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (darbaspēka piedāvājums) līdz 2040. gadam varētu samazināties par aptuveni 10 tūkst. jeb 9,3%, salīdzinot ar 2021. gadu.

Ņemot vērā darbaspēka novecošanās tendences un pastiprinātu darbaspēka iziešanu no darba tirgus, galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais darbaspēka pieprasījums. Sagaidāms, ka līdz 2040. gadam dēļ darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus var atbrīvoties aptuveni 327 tūkst. darbavietu, no kurām 147 tūkst. vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 tūkst. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 tūkst. vienkāršajās profesijās. Būtiskākais aizvietojošā darbaspēka pieprasījuma pieaugums augstākās kvalifikācijas profesijās sagaidāms vecāko speciālistu profesijās – gandrīz 2/5 no pašlaik nodarbinātajiem atbilstošajās profesijās līdz 2040. gadam varētu iziet no darba tirgus. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz 3/4 no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt bezdarbs. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis jau 2023. gadā varētu samazināties zem 7% atzīmes, savukārt pilnībā atgriezties pirms Covid-19 pandēmijas krīzes līmenī (2019. gada līmenī) tas varētu ap 2025. gadu. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskam līmenim (5-6% robežās) un to pamatā veidos frikcionālais un strukturālais bezdarbs. Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, līdz 2030. gadam paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus nesabalansētības:

• Iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem. Līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~9,1 tūkst.;
• Augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs. Līdz 2030. gadam darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, komerczinību un humanitāro zinātņu tematiskajās jomās var pieaugt līdz ~26,5 tūkst.;
• Iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. Vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību (~69 tūkst.), pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.;
• Darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Sagaidāms, ka vidējā termiņā palielināsies darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Līdz 2030. gadam šāda darbaspēka pārpalikums var sasniegt ~95,8 tūkst. (ar vidējo vispārējo izglītību ~34 tūkst., ar pamatizglītību un zemāku ~61,8 tūkst.).

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

Jaunākais Informatīvais ziņojums par vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Informāciju sagatavoja:
Normunds Ozols
Ekonomikas ministrija