1. STEM jomas eksāmenu obligātums un STEM popularizēšana

Panāktas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, izmantojot atzinumus, dalību darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs:

• Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības plānu 2021.-2023. gadam"
• Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
• Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
• Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā
• Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss
• Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība"

Panākts, ka

• Pamatizglītības noslēgumā būs obligāts starpdisciplinārais pārbaudes darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs.
• Vidējās izglītības noslēgumā būs obligāts centralizēts eksāmens fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vai dabaszinātnēs (pārejas periodā obligāts valsts monitoringa darbs fizikā vai ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā vai dabaszinātnēs vispārīgajā  līmenī).
• Tiek plānots palielināt finansējuma apjomu tehniskajai jaunradei.

2. Priekšlikumi Valdības rīcības plānam

Sagatavoti izvērsti priekšlikumi Valdības rīcības plānam, kas aptvēra visu izglītības lauku gan vispārējo, gan profesionālo, gan augstāko, gan arī pieaugušo izglītību. Vairākās saskaņošanas sapulcēs tika aktualizēti darba devējiem būtiski jautājumi un panāktas izmaiņas Valdības rīcības plāna redakcijās, tai skaitā aktualizēti šādi jautājumi:

Starpresoru sadarbība: Sadarbība un darbību koordinācija starp ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī sociālo un sadarbības partneru iesaiste cilvēkresursu attīstības jautājumu risināšanai.

• Plānotās darbības cilvēkresursu attīstības plānošanas un koordinētu darbību veikšanas nodrošināšanai, tai skaitā:
  • Cilvēkresursu jautājumu pārvaldība, tai skaitā sociālo partneru iesaiste (piemēram, nozaru ekspertu padomes);
  • Uz datiem un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem balstītu nozaru cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju izstrāde;
  • Sasaistes un sinerģijas nodrošināšana starp nozīmīgākajiem politikas plānošanas dokumentiem cilvēkkapitāla attīstības kontekstā, tai skaitā: Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027 gadam; Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021-2027 gadam, lai īstenotu mērķtiecīgas darbības iespējami ātrai rezultātu sasniegšanai.

Augstākā izglītība un zinātne: Nodrošināt atbilstošu finansējumu un arvien plašāk iesaistīt nozaru pārstāvjus un darba devējus izglītības un zinātnes procesos.

• Par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli un faktiskajām izmaksām atbilstošu bāzes finansējumu studiju programmu īstenošanai (aktualizēt studiju vietas bāzes izmaksas), tai skaitā prioritāri palielinot finansējumu tajās jomās, kur prognozējams lielākais darbaspēka iztrūkums (inženierzinātņu studiju programmās, mērķtiecīga pedagogu sagatavošana u.c.);
• Par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai darba devēji var daļēji vai pilnībā segt studiju maksu vai stipendiju saviem darbiniekiem, nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• Par konkrētām darbībām, lai sasniegtu mērķi izpētei un attīstībai nodrošināt kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, tai skaitā ņemot vērā mērķus, kas noteikti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027 gadam.
• Par rīcības plānu kā ieviest darba vidē balstītas studijas, sadarbībā ar darba devējiem, līdzfinansējot šo procesu no valsts budžeta un/vai ES fondiem.
• Par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas nodrošina iespēju augstskolām veidot un veikt ieguldījumus augstskolu dibinātos zinātņietilpīgos jaunuzņēmumos, izmantojot to radītās inovācijas.
• Par veiktajām darbībām, lai panāktu "industriālo doktoru" skaita pieaugumu, kā arī palielinātu doktora darbu pētījumu projektu skaitu, kas tapuši sadarbībā ar darba devējiem.

STEM izglītība: Lai ilgtermiņā izkļūtu no rūpniecībai katastrofālā Latvijas speciālistu trūkuma inženierzinātņu un dabaszinātņu jomās, vēlamies līdz 2030.gadam sasniegt rezultātu, ka OECD PISA pētījumā Latvija ir starp 10 labākajām valstīm, savukārt inženierzinātņu un dabaszinātņu studiju programmās ir konkurss uz valsts budžeta finansētajām studiju vietām.

• STEM pedagogi: veicamās darbības krīzes kampaņas īstenošanai pedagogu sagatavošanai un piesaistei gan vidējā, gan profesionālajā izglītībā, tai skaitā nodrošinot atbilstošu darba samaksu, mācību materiālus un citu nepieciešamo atbalstu.
• STEM eksāmeni: nepieciešamie resursi un darbības, lai ieviestu obligātu starpdisciplināru eksāmenu pamatizglītības noslēgumā no 2024./25.m.g. un obligātu centralizētu eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vai dabaszinātnēs vidējās izglītības noslēgumā no 2025./26.m.g..
• STEM popularizēšana: nepieciešami atbalsta pasākumi, lai sadarbībā ar darba devējiem un augstskolām īstenotu STEM popularizēšanas aktivitātes (nodrošināt atbalstu); lai nodrošinātu atbalstu STEM popularizēšanai un komunikācijai; lai nodrošinātu karjeras atbalstu un tehniskās jaunrades piedāvājumu.

Profesionālās izglītības finansēšana un prestižs: Jāpanāk, ka vismaz 50% izglītojamo pēc pamatizglītības ieguves izvēlas turpināt mācības profesionālajā izglītībā, kas ir prestiža, atbilstoši finansēta, stratēģiski specializēta un ar nozīmīgu darba devēju iesaisti tās veidošanā.

• Atbilstošs izglītības programmu finansējums: nepieciešamās darbības, lai veiktu profesionālās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, lai finansējums segtu gan izglītības īstenošanas (bāzes finansējums), gan attīstības izmaksas, gan tiktu ņemta vērā kvalifikāciju specifika (sabiedrības drošībai būtiskas, bet mazskaitlīgas kvalifikācijas, individuālas praktiskās mācības tehnikas vadīšanā, tehnikas nomas iespējas u.c.), kā arī tiktu palielināts budžeta vietu skaits profesionālajā vidējā izglītībā.
• Profesionālās kvalifikācijas piešķiršana ir nozares rokās: nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta ilgtspējīgu nozares eksaminācijas centru izveide un darbība - iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes analīze, pilotprojektu īstenošana, sadarbības modeļa ieviešana, kvalitatīvas eksaminācijas norisei, starp nozari, t.sk. NEP, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, dzīvotspējīga finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana u.c.
• Nozaru ekspertu padomju kapacitātes stiprināšana: nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ar atbilstošiem resursiem NEP koordinējošās institūcijas, Ekonomikas ministrijas u.c. atbilstošo nozaru ministriju iesaisti NEP kapacitātes (resursu) veidošanā.
• DVB mācības: nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu DVB mācību īstenošanai profesionālajā vidējā un ieviešanai augstākajā un pieaugušo izglītībā.
• Profesionālās izglītības satura reforma: atbilstoši resursi profesionālās izglītības satura reformas turpināšanai, tai skaitā izveidojot eNKS, nodrošinot ilgtspējīgu, nozarēs balstītu profesionālās izglītības pedagogu profesionālo pilnveidi.

Pieaugušo izglītība: Nodrošināt sabalansētu valsts un struktūrfondu atbalstu pieaugušo izglītībai, t.sk. ieguldot finansējumu uzņēmumu un asociāciju iniciatīvās, kas veicina to darbinieku profesionālo pilnveidi.

• Plānotās darbības, lai nodrošinātu Izglītības likumā noteiktos atbalsta instrumentus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai, lai motivētu darba devējus investēt pieaugušo izglītībā.
• Plānotās darbības, lai nodrošinātu kvalitatīvu, darba tirgū aktuālu pieaugušo izglītības piedāvājumu profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās.
• Atbalsta mehānismi, lai sadarbībā ar darba devējiem nodrošinātu savlaicīgu pārkvalifikācija bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, kā arī atbalstītu nozares darbaspēka pārkvalifikācijas vajadzības zaļās pārejas un digitalizācijas ietekmē.
• Elastīgas mūžizglītības sistēmas attīstība, tai skaitā ieviešot mikrokvalifikāciju pieeju.

3. Profesionālās izglītības reforma un ES investīcijas

• Ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma grozījumus, pēdējā gada laikā LDDK ir iesaistījušies vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrādē un jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanā, tai skaitā attiecībā uz vairākām nozarēm aktuālo nozares eksaminācijas centru izveidi. Piemēram, Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", kuros vēlamies panākt, ka finansējumā uz vienu izglītojamo tiek ietvertas un atsevišķi izdalītas arī profesionālās kvalifikācijas eksāmena organizēšanas izmaksas.
• LDDK ir iesaistījušies Eiropas Savienības fondu investīciju izglītībā regulējošo Ministru kabineta noteikumu izstrādē un atzinumu sniegšanā.