Ekspertu viedokļi

Jautājums par profesionālās izglītības sistēmas finansēšanas modeļa attīstību joprojām aktuāls

3. Oktobris, 2022

NEP konferences “Aktualitātes profesionālajā un pieaugušo izglītībā”, kas notika š.g. 30. jūnijā, galvenā diskusija ar ministriju un valdošo politiķu pārstāvju dalību tika veltīta profesionālās izglītības sistēmas finansēšanas jautājumam. Tēmas izvēle nebija nejauša, jo, no vienas puses, vēlamies pārmaiņas, no otras, pārmaiņu ieviešanai nepieciešams atbilstošs finansējums un finansējuma modelis. Ir skaidrs, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķi – proporciju 50:50 vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē (pret 61/39% 2018/19. m.g.) nav iespējams sasniegt ar pašreizējo finansējuma sadalījumu starp abiem izglītības veidiem. Un jaunas profesionālās izglītības reformas, ko paredz Profesionālās izglītības grozījumi – ar veco finansējuma modeli. Jo dabūt parasti var tikai tos rezultātus, par kuriem mēs maksājam.

NEP konferences diskusijā par profesionālās izglītības finansēšanas modeļa attīstību runātāji atzina, ka:

  • Profesionālā izglītība ir īpaša ar to, ka pēdējā desmitgadē ir sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas reformas, taču esošais finansējums, kas nav pārskatīts vairāk nekā 10 gadus, attīstību bremzē (Rūta Gintaute-Marihina, IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore).
  • Ir jāpārtrauc neproduktivitātes cikls un jāiegulda darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanā, paredzot finansējumu par PII sniegumu (Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs).
  • Neproduktivitātes cikls tiks iesaldēts uz ilgu laiku, ja mēs tūlīt, kamēr mums vēl ir cilvēki, kas ir gatavi mācīties un mācīt, viņos neieguldīsim un neliksim lietā iepirktās modernās tehnoloģijas. IZM šobrīd nav stratēģijas, kā sasniegt nacionālo mērķi par 50:50 proporciju  (Andris Bērziņš, Būvniecības NEP priekšsēdētājs, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs).
  • Mērķis ir katram cilvēkam iegūt profesiju, ar ko varēs strādāt un iegūt labi apmaksātu darbu. 50:50% sasniegšana ir kopīgs darbs gan izglītotājiem, gan darba devējiem (Agris Ruperts, Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētājs).

 Finanšu ministrijas un klātesošo valdošo politisko spēku pārstāvji apliecināja profesionālās izglītības būtiskumu tautsaimniecības attīstībā, solot attiecīgas pozīcijas turēšanu arī valsts budžeta veidošanas sarunās. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo gadu pieredzi valsts budžeta plānošanas procesā, kā rezultātā profesionālajai izglītībai netika rasts pietiekams finansējums, neskatoties uz plašo politisko atbalstu, nacionālajām prioritātēm un Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm, LDDK 14.07.2022. nosūtīja vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz šādiem jautājumiem:

  1. Jau šobrīd esošajam audzēkņu skaitam profesionālajā izglītībā netiek nodrošināts bāzes finansējums, ko paredz normatīvais regulējums

Šobrīd IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - PII) netiek nodrošināts pat profesionālās izglītības bāzes finansējums pilnā apmērā, kas ir normatīvajā regulējumā noteiktais izmaksu minimums[1]. Piemēram, normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas 2021.gada un 2022.gada sākumā bija nodrošinātas vien 83.9 % apmērā esošā budžeta finansējuma ietvaros. Finansiālā izteiksmē iztrūkums normatīva nodrošinājumam 2021. gadā veidoja 2.3 milj. EUR, savukārt 2022. gadā – 2.7 milj. EUR. Lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo izmaksu minimumu pilnā apmērā, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) bija iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu Finanšu ministrijai, kas netika atbalstīts[2]. Normatīvajos aktos paredzētais finansējums mācību prakšu nodrošināšanai netiek nodrošināts vispār, un līdzšinējie IZM pieteikumi prioritārajiem pasākumiem mācību prakšu organizēšanas izmaksu nodrošināšanai profesionālajā izglītībā arī līdz šim nav apstiprināti. Par finansējumu, kas nepieciešams mācību prakšu organizēšanai, IZM 2021. gadā bija iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu FM, bet tas netika atbalstīts. Tika sagatavots un iesniegts prioritārā pasākuma pieteikums 2022. gadā, bet saskaņā ar IZM sniegto informāciju FM 2022. gadā neatbalstīja arī pieprasījumu IZM bāzes izdevumu 2023. – 2025. gadam projektā iekļaut kvalifikācijas prakšu organizēšanas (prakses vietā) izmaksas[3].

Turklāt profesionālās izglītības attīstības finansējuma vajadzības, lai nodrošinātu iecerēto reformu īstenošanu, ES fondu projektu iniciatīvu turpināšanu, kvalitatīvu un drošu mācību procesu profesionālajā izglītībā, pārsniedz bāzes izmaksas. Piemēram, ES fondu projektu ietvaros iegādātās iekārtas un programmatūru nepieciešams atjaunot, uzturēt un remontēt. Citas, jaunas iekārtas ir nepieciešams īrēt. Atsevišķu profesionālo kvalifikāciju apguvē ir būtisks individuālas praktiskās mācības (topošie meža mašīnu (harvesteru) operatori praktiskās iemaņas nevar iegūt 25 cilvēku grupā. Tiecoties uz arvien efektīvāku PII tīklu un stratēģisko specializāciju ieviešanu, būtiski ir nodrošināt audzēkņu mobilitāti, jo jau šobrīd atsevišķas PII sagatavo speciālistus visai Latvijas tautsaimniecībai, ne tikai tuvākajam reģionam (piemēram, Olaines Tehnoloģiju koledža, Ogres tehnikums (mežsaimniecībā), Rīgas Valsts tehnikums (drukas tehnoloģijās).

Latvijas Republikas Valsts kontrole[4] uzsver, ka “Sistēmas efektīvākai darbībai vairs nedrīkst atlikt ar tās darbības finansēšanu saistītu jautājumu izlemšanu” (2020, 3. lp.). Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstība pēdējo 10 gadu laikā ir bijusi iespējama lielākoties pateicoties dāsnajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu ietvaros ieguldītajam finansējumam, kas faktiski ir ļāvis vairāk nekā 10 gadus nepārskatīt valsts budžeta finansējuma aktualitāti un finansēšanas sistēmas efektivitāti kopumā. Līdz ar to, ārējo finanšu resursu neesamības gadījumā, piemēram, ja tiek izvirzītas citas prioritātes ES Struktūrfondu finansējuma piešķiršanai un netiks domāts par profesionālās vidējās izglītības finansēšanas avotu paplašināšanu, profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstība un kvalitāte var tikt apdraudēta (Valsts kontrole, 2020, 8. lp.).

  • Lai sasniegtu nacionālos mērķus, būtu jāparedz lielāka audzēkņu skaita finansēšana profesionālajā izglītībā nekā līdz šim.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm (2020), kvalificētu speciālistu iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību (visās izglītības tematiskajās grupās, bet īpaši inženierzinātnēs un ražošanā) 2027.gadā pieaugs līdz ~40 tūkstošiem darbinieku, bet iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību dabaszinātnēs, IKT un inženierzinātņu jomās - līdz ~14 tūkst (94.lp.).

Nerisinot darbaspēka trūkuma jautājumu, visvairāk kvalificētu speciālistu trūkumu izjutīs transporta pakalpojumu un uzglabāšanas, būvniecības, apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības nozares (93.lp.), kas negatīvi ietekmēs to izaugsmi.

Nacionālais attīstības plāna 2021. - 2027. gadam mērķis ir sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē - 50/50% (pret 61,14/38,86% 2018/19. m.g.), taču to nevarēs sasniegt ar līdzšinējo vispārējās – profesionālās izglītības finansējuma sadalījumu.

  • Nepietiekamais finansējums neļauj uzņemt audzēkņus valstij svarīgās profesionālās kvalifikācijās, kur būtu nepieciešams veidot mazas izglītojamo grupas.

Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā lauksaimniecības nozarē un tās apakšnozarēs, pārtikas ražošanas nozarē, enerģētikas nozares gāzes un siltuma apgādes, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu, saldēšanas iekārtu apkalpošanas sektoros, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs (vides inženierzinātnes, ķīmija, biotehnoloģija), kur speciālisti ir nepieciešami, bet izglītojamo interese nav tik liela, būtu jākomplektē grupas, sākot ar 10 izglītojamiem. Saskaņā ar IZM 30.06.22. vēstuli Nr. 4-10e/22/1942 “īstenojot profesionālās izglītības programmas ar mazāku izglītojamo skaitu mācību grupā nekā tas noteikts normatīvajos aktos, programmu īstenošanas izmaksas ievērojami pieaugtu”. Taču, neveidojot grupas ar mazāku izglītojamo skaitu,  šādās profesionālās kvalifikācijās izglītojamo skaits un absolventu skaits 2020., 2021. gadā bija 0:  Ūdens un kanalizācijas sistēmu tehniķis, Ūdens un kanalizācijas iekārtu remontatslēdznieks, Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu tehniķis, Vēdināšanas un kondicionēšanas iekārtu remontatslēdznieks, Gāzes apgādes sistēmu tehniķis, Gāzes iekārtu remontatslēdznieks. Savukārt Vides inženierzinātņu profesionālajai kvalifikācijai “Vides iekārtu tehniķis” pēdējo reizi absolventi ir bijuši 2011. gadā, neskatoties uz to, ka šādu speciālistu pieejamība ir būtiska valstij kritiskās infrastruktūras uzturēšanai un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

27.07.2022. saņemta formāla Finanšu ministrijas atbilde – “Jautājumi par papildus finansējuma piešķiršanu vēstulē minēto jautājumu risināšanai ir skatāmi Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas”.

Tā norāda, ka izglītības finansējuma un finansējuma modeļa jautājums turpinās būt aktuāls jautājums arī turpmākajos gados, kas, ilgstoši nerisināts, bremzēs izglītības reformu ieviešanu un kvalificētu speciālistu pieejamību tautsaimniecības attīstības vajadzībām.


[1] Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Pieejami: https://likumi.lv/doc.php?id=164266

[2] Izglītības un zinātnes ministrija (2021). Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330051-par-konceptualo-zinojumu-par-profesionalas-izglitibas-programmu-finansesanu

[3] Finanšu ministrijas 21.06.2022. vēstule Nr. 3.2-2/2-2/1935 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta bāzi un papildus nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2023. - 2025.gadam”.

[4] Valsts Kontrole (2020). Profesionālā vidējā izglītība – vai kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus? Ziņojums Nr. 2.4.1-6/2019, 22.09.2020. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/profesionala-videja-izglitiba-vai-kluvusi-pievilcigaka-un-sagatavo-valsti-pieprasitus-specialistus