Klimata pārmaiņas vairs nevar ignorēt un ar tām sastopas arvien vairāk iedzīvotāju. Parīzes nolīguma galvenais mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, saglabājot globālo temperatūras pieaugumu šajā gadsimtā krietni zem 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un turpināt ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C. Tiek prognozēts, ka ilgstoša temperatūras paaugstināšanās virs 1,5°C radīs dažādus riskus dabas un cilvēku sistēmām, tostarp ekstremālākus laikapstākļus, jūras līmeņa paaugstināšanos, riskus jūras un sauszemes ekosistēmām, kā arī riskus cilvēku veselībai un labklājībai.

Saskaņā ar Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk - LVĢMC) veiktajiem novērojumiem, jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17 °C, kas ir 1,8 °C virs mēneša normas, savukārt minimālā gaisa temperatūra bija +2,4 °C, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C. Joprojām tika sasniegti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās, sasniedzot jaunu nacionālo rekordu +31,9 °C). Attiecīgi arī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija par 22% zem mēneša normas. Līdzīgi siltuma rekordi ir novēroti arī jūlijā. Atsevišķās dienās un vietās bija pērkona negaiss, tika novērota krusa, dažviet bijuši arī nelieli viesuļi, kas radīja postījumus – lūza koki vai to zari. Kā arī jūnija sākumā un beigās vietām, galvenokārt valsts austrumu rajonos, mežos saglabājās augsta ugunsbīstamība.

Ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Latvijas sabiedrība līdz šim ir ļoti koncentrējusies uz siltumnīcefekta gāzu samazināšanas aspektu, kas ir tikai daļa no klimata pārmaiņu mazināšanas koncepta. Ņemot  vērā, ka visas cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes nebūs iespējams samazināt un globālā temperatūra jau tuvojas 1,5 °C pieaugumam nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem.

Jārēķinās ar biežākām lietusgāzēm, kontrastainiem laikapstākļiem, kur saulainās dienas mijas ar lietainām un temperatūras var krasi atšķirties dažu dienu robežās. Tomēr, izmaiņas klimatiskajos parametros un indeksos laika gaitā ietekmē ne tikai iedzīvotājus (veselība, labsajūta, drošība), bet arī dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas) un tautsaimniecību.

LVĢMC kā galvenos klimata riskus Latvijā ir novērtējis ugunsgrēkus, kaitēkļu un patogēnu (slimību izraisoši mikroorganismi, piemēram, baktērijas un vīrusi kā COVID-19) savairošanos, elpošanas sistēmu slimību izplatību, infekcijas slimības, nokrišņu izraisītus plūdus, vējuzplūdus, elektropadeves traucējumus, hidroenerģijas svārstības, sasaluma mazināšanos, kailsalu, izkalšanu, eitrofikāciju, aprīkojuma pārkaršanu, ūdens noteces samazināšanos vasaras sezonā.

Jau 2023. gadā piedzīvojām gan orkānus, gan lielgraudu krusu, plūdus, karstumu un pat redzējām pirmos virpuļviesuļus.

Kā pielāgoties klimata pārmaiņu riskiem

ANO skaidro, ka pielāgošanās attiecas uz ekoloģisko, sociālo vai ekonomisko sistēmu pielāgošanu, reaģējot uz faktiskiem vai sagaidāmiem klimatiskajiem stimuliem un to ietekmi. Jāuzsver, ka par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to riskiem bija jāsāk domāt jau pagājušajā desmitgadē, jo, kā vērojams šobrīd, veidojot noturības mehānismus novēloti vai jau katastrofas brīdī, to ieviešana kļūst dārgāka. Raksturīgi piemēri Latvijā ir Jēkabpils aizsargdambis un pacientu pārpildītās slimnīcas rudens laikā, kad visstraujāk savairojas infekciju slimības.

Lai mazinātu šīs ietekmes ekoloģiskajās sistēmās, ir jāizprot invazīvo sugu agresivitāte, biotopu iesaiste vides ciklos, piemēram, ūdens apritē, un kultūraugu noturību pret ekstrēmajiem laikapstākļiem: karstumu, lietavām un vēju. Dažās dabas sistēmās cilvēka iejaukšanās var apgrūtināt pielāgošanos gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Cilvēku sistēmās pielāgošanās mērķis ir ierobežot vai izvairīties no kaitējuma vai izmantot labvēlīgās iespējas. Savukārt, uzņēmējiem jāizvērtē iespējamie pasākumi sava uzņēmuma iekšienē, jo ekstrēmi var izraisīt pārrāvumu to darbībā, kas var rezultēties ne tikai ar zaudējumiem, bet arī apkārtējās vides piesārņojumu produkcijas bojājumu dēļ.

Tomēr, arī šajā sfērā nav “viena izmēra risinājuma, kas der visiem” — pielāgošanās var būt gan aizsardzības vai brīdināšanas sistēmu izveide, pāreja uz sausumu izturīgām lauksaimniecības kultūrām, gan sakaru sistēmu, biznesa operāciju un valdības politikas pārveidošana, slimnīcu gatavība karstuma viļņiem un patogēnu uzliesmojumiem. Pilsētplānošana pilda lielu lomu cilvēku veselības un dzīvības aizsargāšanā. Ir daudz pozitīvu piemēru efektīvai lietus ūdens novadīšanai vai uzkrāšanai, sistēmas ugunsgrēku novēršanai un ierobežošanai. Rīgā jau tiek ieviesti elementāri rīki, lai palīdzētu ierobežot klimata riskus pilsētvidē - uzstādot brīvkrānus un ūdens izsmidzinātājus, kur remdēt slāpes un mazināt pārkaršanu, kā arī augu un koku stādījumus ielu noēnojuma radīšanai, kas samazina ielu temperatūru un gaisa piesārņojumu.

Uzņēmumiem jāņem vērā dažādi aspekti atkarībā no to darbības specifikas, piemēram, elektroenerģijas pārvades uzņēmumi ir sākuši kabeļus ierakt zemē, lai aizsargātu infrastruktūru no pārkaršanas vai krītošiem kokiem liela vēja ietekmē, ražošanas uzņēmumi apsver alternatīvus enerģijas avotus vai ēku noturības pasākumus un zaļās infrastruktūras, lai samazinātu ēku kopējo temperatūru un līdz ar to arī ēku nelietojamību.

Pasaule jau šobrīd gatavojas klimata pārmaiņu izaicinājumiem

Kamēr Latvijā klimata pārmaiņām uzmanību tiek pievērsta tikai pēdējos gados, citviet pasaulē jau cīnās ar klimata riskiem un rod risinājumus:

• Siltākās zemēs pašvaldības sniedz atbalstu iedzīvotājiem jumtu pārkrāsošanai ar baltu, sauli atstarojošu krāsu, lai samazinātu ēkas un dzīvojamās telpas temperatūru.
• Nīderlandei tiek prognozēta jūras līmeņa celšanās, līdz ar to valdība ir sākusi ierīkot pazemes stāvvietas, kurās plūdu laikā ieplūst ūdens un samazina draudus iedzīvotajam uz ielām.
• Citviet pasaulē tiek veidoti pazemināti sporta laukumi, kuros lietus un plūdu laikā var uzkrāties ūdens, kas pakāpeniski tiktu absorbēts augsnē. Papildus tam tiek domāts par to kā atkārtoti izmantot mums pieejamo ūdeni, piemēram, lietus ūdeni izmantot tehniskām vajadzībām sadzīvē vai koplietošanas dārzu vajadzībām.
• Pavisam sausos reģionos, kur novērojama pārtuksnešošanās, iedzīvotāji pēc pašu iniciatīvas veido augsnes uzbērumus, kas lietus laikā aiztur ūdeni un ļauj tam vienmērīgi iesūkties augsnē, tādējādi mazinot augsnes eroziju, kas vecina arī veģetācijas atgriešanos, mazina pārtuksnešošanos un virszemes temperatūru.

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina saudzēt sevi un vidi sev apkārt, izvērtēt prognozētos laikapstākļus un būt gatavam, ka šobrīd redzamās klimata pārmaiņas ir tikai starta pozīcija. Rosinām izvēlēties ilgtspējīgākas preces un risinājumus un jau laicīgi domāt par to kā cīnīsimies ar klimata ekstrēmiem.

Lai skaidrotu pielāgošanās aspektus klimata pārmaiņām un to kā mazināt to ietekmi, LDDK projekta "Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai" ietvaros biedriem un uzņēmumiem organizēs izglītojošu vebināru, par kuru norisi informēsim.

Raksta autore:

Arta Dimbiere, LDDK klimata un enerģētikas eksperte.

Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir BusinessEurope.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildīb