Informācijas sistēmu integrācija un efektīva datu apmaiņa starp valsts iestādēm ir svarīgākie pieturpunkti, kas atvieglotu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan arī pašām iestādēm, novērstu nepilnības datu kvalitātē un mazinātu digitālo atkritumu apjomu, ir pārliecināti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Kā novērst dubulto datu grāmatvedību” eksperti.  

“Viens no valsts pārvaldes institūciju izaicinājumiem šobrīd ir datu digitalizācija un šo datu sistēmu savstarpēja “sadarbība”. Neatkarīgi no institucionālā ietvara katrai iestādei, sadarbībai un informācijas apmaiņai starp iestādēm jābūt sistemātiski strukturētai un automatizētai, iestādēm savstarpēji darbojoties kā “acīm un ausīm”,”

ir pārliecināta Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina.

Viņasprāt, būtu jāizveido sistemātiski datu apmaiņas, arī brīdināšanas mehānismi, lai novērstu un mazinātu riskus kā kļūdainā datu ievadē, tā ātrā un efektīvā vides prasību neatbilstību atklāšanā. 

Par to, kā digitālie risinājumi var mazināt birokrātiju, dubulti veicamas darbības un digitālos atkritumus, Latvijas un Igaunijas eksperti dalīsies pieredzē LDDK rīkotajā bezmaksas vebinārā, kas notiks 28.novembrī. Vebinārā tiks runāts arī par to, ko varētu un vajadzētu optimizēt valsts pārvaldei, lai uzņēmumiem atvieglotu pārskatu iesniegšanu, tostarp ilgtspējas ziņošanas kontekstā.

Tā, piemēram, VVD patlaban notiek daudzu procesu automatizācija, lieku procesu identificēšana un atteikšanās no tiem, pilnveidojot dienesta sniegtos pakalpojumus. Tas iet roku rokā arī ar administratīva sloga mazināšanu gan klientiem, gan arī VVD inspektoriem, kuri veic kontroli, un ekspertiem, kuri izsniedz dažāda veida atļauju dokumentus. 

Kā piemēru LDDK vebināra eksperte min atkritumu pārvadājumu uzskaiti un plūsmu izsekojamības nodrošināšanu. Par to dati tiek ziņoti vairākās sistēmās, radot gan kļūdas datu ievadē, gan papildus administratīvo slogu kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm. Ar mērķi turpmāk novērst šīs papildu darbības un kļūdu rašanās iespējamību, uzsākts darbs pie atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas transformācijas.

Izpratne par vides aizsardzības jautājumiem būtiski atšķiras dažādās nozarēs, tomēr kopumā novērojams, ka ar vien vairāk piesārņojošās darbības veicēju pievērš uzmanību ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumiem. No VVD veiktajām kontrolēm dabas resursu izmantošanā un pie piesārņojošo iekārtu operatoriem aptuveni 83% pārbaudēs netiek atklāti nekādi pārkāpumi, kas liecina absolūtais vairākums ievēro valsts izvirzītās vides prasības.

Kaimiņvalstī Igaunijā e-pārvaldes sistēma balstās principā, ko var dēvēt par “tikai vienreiz” (only-once). Proti, ja viena valsts iestāde jau ir savākusi konkrētu informāciju, citas iestādes tai var piekļūt, izmantojot drošas datu apmaiņas sistēmas, piemēram, X-Road. 

Tas, ka gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem nav jāiesniedz vienādi dati vairākām valsts iestādēm, būtiski mazina birokrātiju un ietaupa laiku, saka e-Estonia digitālās transformācijas vēstniece Petra Holma. Piemēram, elektroniskais Komercreģistrs ir integrēts ar citām valsts datu bāzēm, tā nodrošinot nevainojamu atbilstību nodokļu, juridiskajām un finanšu atskaišu prasībām. Tādējādi nodokļu administrācija vai jebkura cita valsts iestāde var ātri iegūt tur reģistrēto informāciju par uzņēmumu. 

Viņa uzsver, ka šāda sistēma veicina ātru un lietotājiem draudzīgu sadarbību starp biznesu un valsts pārvaldi. Tāpat princips “tikai vienreiz” aizliedz datu dublēšanu, tādējādi samazinot digitālo atkritumu apjomu.

Digitālie atkritumi, proti, jebkāds uzglabātais saturs un datnes, kas patiesībā mums nav nepieciešamas, ir lieta, par kuru ikdienā bieži neaizdomājamies. Taču virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂ izmešu, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apjoms nekā Latvijas gada CO₂ emisijas! Saskaņā ar dažādiem avotiem, aptuveni 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti trīs mēnešus pēc to izveides vai saglabāšanas, norāda VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.

LVRTC, kas jau desmit gadus sniedz datu centru pakalpojumus un vairāk nekā 30 gadus nodrošina datu pārraides pakalpojumus, labi redz gan strauji pieaugošo datu apjomu, gan arī tā radīto ietekmi uz vidi. Veidojot jaunus datu centrus gan LVRTC, gan citi pakalpojumu sniedzēji izvēlas arvien videi draudzīgākus un ilgtspējīgākus risinājumus, tomēr digitāli atkritumi veido īstu apburto loku cīņā par ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

“Lai gan digitālie atkritumi ir fiziski nesajūtami, problēma ir reāla - to radītā ietekme uz vidi ir izaicinājums, kuru mēs varam pārvarēt, tikai uzlabojot sabiedrības izpratni un visi kopā veidojot jaunus paradumus,”

atzīst LDDK vebināra eksperte. 

Lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret digitālo infrastruktūru, LVRTC mudina iedzīvotājus un organizācijas īpašā interneta vietnē iepazīties ar informāciju par to, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savu datu radīšanas paradumus un veidot datu dzēšanas rutīnu. 

“Pirmajā brīdī varētu šķist, ka liekai birokrātijai un dokumentu “dzenāšanai” ir tikai attāla saistība ar ilgtspēju un videi draudzīgu saimniekošanu. Taču patiesībā liekās darbības ir izmērāmas, un tas ir ne tikai papildus patērēts laiks, bet arī apkārtējās vides piesārņojums, kura varēja nebūt. Tādēļ aicinu domāt par to, kā arī Latvijas valsts pārvaldē datu apmaiņā iedzīvināt principu “tikai vienreiz”, kas būtu būtisks solis birokrātijas mazināšanā,”

atzīst LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. 

Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē. Tos varēs vērot LDDK “Facebook” kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”. 

Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī – komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. 

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.

Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 100 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 59 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem. 

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.