Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.

Tie ir pamatoti jautājumi. Taču šajā diskusijā nedrīkstam pazaudēt būtiskāko – kādu signālu mēs dodam par dabaszinātņu nozīmi un kādu nākotni vēlamies Latvijas ekonomikai.

Darba devēji atbalsta ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Nevis tāpēc, ka uzņēmēji vēlētos vairāk eksāmenu, bet tāpēc, ka kvalitatīva izglītība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem valsts izaugsmei. Konkurētspēja nesākas uzņēmumā vai ražotnē. Tā sākas dabaszinību klasē.

Latvijas uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar kvalificētu speciālistu trūkumu. Inženierzinātnes, enerģētika, ražošana, būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – tās ir nozares, kurās pieprasījums pēc zinošiem speciālistiem ilgstoši pārsniedz piedāvājumu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes jau vairākus gadus norāda, ka STEM jomu speciālistu trūkums kļūs par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem nākamajā desmitgadē.

Tomēr kvalificēti speciālisti nerodas augstskolā. Viņi nerodas arī profesionālajā izglītībā. Pamats tiek ielikts daudz agrāk – skolā. Tieši tur veidojas interese par dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām. Tieši tur jaunietis iegūst pārliecību, ka spēj risināt sarežģītus uzdevumus un nākotnē izvēlēties profesiju, kurā šīs zināšanas būs nepieciešamas.

Tāpēc satraucoši ir dati par dabaszinātņu apguvi. 2023./2024. mācību gadā fizikas centralizēto eksāmenu kārtoja tikai 745 skolēni jeb 6,5% no 11 509 jauniešiem, kuri uzsāka mācības 12. klasē. Rezultātu virs 60% sasniedza vien 238 skolēni. Tas nozīmē, ka tikai aptuveni divi procenti no attiecīgā gada vidusskolēniem uzrādīja labu sniegumu fizikā. Šie nav tikai izglītības statistikas dati. Tie ir arī nākotnes darba tirgus dati.

Nav pārsteigums, ka STEM studiju programmās nonāk salīdzinoši neliela daļa jauniešu. Eiropas Komisijas "Education and Training Monitor 2025" dati rāda, ka 2023. gadā STEM studijās Latvijā tika uzņemti 25,1% studentu, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja (26,9 %), gan zem ierosinātā ES mērķrādītāja (32 %), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.

Ja vēlamies vairāk inženieru, tehnoloģiju speciālistu un pētnieku, interese par dabaszinātnēm jāveido daudz agrāk – pamatskolā, nevis jāmēģina risināt problēma brīdī, kad jaunieši jau izdara savas karjeras izvēles.

Bieži dzirdams jautājums – vai eksāmens atrisinās visas problēmas? Protams, nē. Neviens eksāmens pats par sevi nepadarīs mācību procesu kvalitatīvāku un neaizstās labus skolotājus. Taču tas ir instruments, kas ļauj objektīvi novērtēt situāciju.

Eksāmens nav sods. Tas nav šķērslis. Tas ir kvalitātes mērinstruments.

Tas parāda ne tikai skolēna zināšanas. Tas ļauj novērtēt arī sistēmu kopumā. Vai skolās ir pietiekami daudz dabaszinātņu skolotāju? Vai viņiem ir nepieciešamais metodiskais atbalsts? Vai mācību saturs ir apgūstams? Vai visiem skolēniem Latvijā ir vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo?

Ja rezultāti nav labi, tas nav iemesls atteikties no eksāmena. Tas ir iemesls rīkoties. To, ko nemēra, nevar uzlabot. Savukārt objektīvi dati dod iespēju pieņemt pamatotus lēmumus – gan par skolotāju sagatavošanu, gan par mācību satura pilnveidi, gan par resursu sadali.

Tieši šī iemesla dēļ darba devēji konsekventi iestājas par datos balstītu izglītības politiku. Mēs nevaram runāt par produktivitātes pieaugumu, inovācijām, mākslīgā intelekta attīstību vai augstas pievienotās vērtības ekonomiku, vienlaikus nepievēršot pietiekamu uzmanību tam, cik labi mūsu jaunieši apgūst matemātiku un dabaszinātnes. Šīs lietas nav nodalāmas. Tās ir viena cēloņsakarību ķēde.

Vienlaikus pozitīvi vērtējama iecere nesaistīt 9. klases atestāta iegūšanu ar centralizētā eksāmena rezultātu. Ja skolēns ir sekmīgi apguvis mācību programmu, eksāmenam primāri jākalpo kā kvalitātes indikatoram un atbalstam turpmākās izglītības izvēlē, nevis par administratīvu šķērsli pamatskolas pabeigšanai. Tas ļauj saglabāt eksāmena galveno funkciju – sniegt objektīvu priekšstatu par zināšanām –, vienlaikus neradot situāciju, kurā viens pārbaudījums nosaka visu skolēna turpmāko ceļu.

Darba devēji neprasa vairāk eksāmenu. Darba devēji prasa kvalitatīvāku izglītību. Dabaszinību eksāmens ir viens no instrumentiem, kas palīdz saprast, vai virzāmies pareizajā virzienā. Tas dod iespēju laikus ieraudzīt problēmas un tās risināt, nevis konstatēt sekas pēc vairākiem gadiem darba tirgū.

Latvijas konkurētspēja nav abstrakts ekonomikas rādītājs. Tā balstās cilvēkos – viņu zināšanās, prasmēs un spējā radīt jaunas idejas, produktus un tehnoloģijas. Tāpēc ikviens lēmums, kas palīdz stiprināt dabaszinātņu apguvi skolā, ir ieguldījums ne tikai izglītības sistēmā. Tas ir ieguldījums Latvijas ekonomikā un mūsu kopējā nākotnē.