Uzņēmēju organizācijas valdības izziņoto valsts tēriņu samazināšanu 150 miljonu eiro apjomā gadā vērtē kā nesamērīgi zemu un uzstāj uz apjomīgākiem taupības pasākumiem, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

12. maijā valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē vienojās par plānu valsts tēriņu samazināšanai. Finanšu ministrijai jūnijā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus trīs gadus par vismaz 150 miljoniem eiro gadā.

"Šis plāns nav atbilstošs nedz pašreizējiem ģeopolitiskajiem, nedz ekonomiskajiem apstākļiem, jo tēriņu samazinājums 130–160 miljonu eiro apjomā jau tagad ik gadu notiek, pat bez jebkādām mērķtiecīgām darbībām. 150 miljoni eiro nav pat viens procents no 17,1 miljarda kopējā valsts izdevumu budžeta,"

norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašreizējos apstākļos taupības pasākumiem jābūt daudz nopietnākiem – samazināt nelietderīgus tēriņus vai atlikt neprioritārus pasākumus, ietaupot 850 miljonus eiro, kas veido 5% no kopējā valsts izdevumu budžeta, un novirzot tos pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, ģimenēm un citām.

Tikpat nepieņemami uzņēmēju organizāciju ieskatā ir atteikties no pragmatiskas tēriņu izvērtēšanas un valsts budžeta tēriņu samazināšanas, tā vietā aizņemoties un palielinot valsts parādu, kura apkalpošanai Latvija jau šogad maksās vairāk nekā 0,5 miljardus eiro.

"2023. gadā par valsts parāda procentu maksājumiem Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad tie būs jau 555 miljoni eiro, nākamgad – 640 miljoni. Prognozēts, ka 2029. gadā šie maksājumi pieaugs līdz 830 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko valsts tērēs nevis drošībai, infrastruktūras uzlabošanai, medmāsu vai policistu algām, bet parāda apkalpošanai procentu maksājumos. Mēs nevaram atļauties valsti grūst parādu jūgā,"

skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Uzņēmēji aicina sākt ar izdevumu revīzijām valsts aparātā. Tas ļautu izvairīties no lineāras samazināšanas un izvērtēt izdevumu lietderību un prioritātes funkciju nodrošināšanai.

"Ministrijās un valsts iestādēs gadiem nav izvērtēts taupības potenciāls. Valsts kontroles lietderības revīzijas norāda uz daudzu desmitu miljonu eiro nelietderīgu izlietojumu. Ir jāsāk ar izdevumu revīziju un valdības definētu taupības mērķi. Samazinot nelietderīgus tēriņus, atliekot neprioritārus projektus vai preču iegādi, var atrast naudu, ko novirzīt pašreizējām prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai,"

saka Gorkšs.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijai līdz šā gada jūnijam uzdots pārskatīt publiskās pārvaldes izdevumus un rast 150 miljonus eiro, ko pārvirzīt 2026. gada budžeta prioritātēm – aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijas pasākumiem.

Vienlaikus Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka netiks samazināti izdevumi pensijām un veselības aprūpei. Viņa piebilda, ka trīs gadu laikā publiskās pārvaldes izdevumi jāpārskata 450 miljonu eiro apmērā, no kuriem jau nākamā gada budžetā – 150 miljonu eiro apmērā.