2021. gada administratīvi teritoriālā reforma (ATR) radīja unikālu iespēju mazināt vietvaru ietekmi uz skolu tīkla stagnāciju. Diemžēl šī iespēja ir izmantota reti – gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Skolas neoptimizē, tās izbeidzas

Skolu tīkls izsenis Latvijā ir ļoti liels un dārgs.¹ Tomēr skolēnu skaits aizvien sarūk un saruks vēl straujāk, daudzo skolu dēļ vajag vairāk skolotāju, nekā ir, tāpēc Latvijas izglītība kļūst aizvien nekonkurētspējīga iepretim citu valstu skolēnu saņemtajai.
2021. gadā veiktā ATR radīja iespēju optimizēt skolu tīklu. Izmantojot mirkli, kad pašvaldībās notiek citas būtiskas izmaiņas, lēmēji varēja stratēģiskāk paskatīties uz tīklu lielākā teritorijā.

Diemžēl, Latvijas mērogā vērtējot, ATR nav būtiski ietekmējusi vispārizglītojošo dienas skolu skaitu. Neskatoties uz dažādām politikām, skolu skaits konstanti samazinās vidēji par 20 gadā. Ja vienā gadā ātrāk, pēc tam pāris gadu lēnāk, un otrādi.²

Vispārizglītojošās dienas skolas
2019.–2023.gads, iestāžu skaits

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati, https://www.viis.gov.lv/dati/visparizglitojoso-dienas-skolu-skaits

Šāda konstanta dinamika norāda, ka skolas visbiežāk tiek slēgtas nevis stratēģiski, plānojot efektīvu un kvalitatīvu tīklu, bet gan tad, kad citādi vairs nevar, – bērnu ir tik maz, ka skolu uzturēt vairs nevar.

Arī pēc ATR izmaiņas ir līdzīgas. Samazinājies sākumskolu skaits – visdrīzāk tās iepriekš mazajās pašvaldībās kalpoja kā turpinājums pirmsskolām, bet bērnu skaits kļuvis pārāk mazs. Tāpat samazinās vidusskolu skaits, kurām pieaug kvalitātes prasības, tāpēc mazās vairs nevar uzturēt, un tās kļūst par pamatskolām.

Arī slēgt var stratēģiski

Lai arī kopējā statistika rāda “dabisku” skolu skaita samazināšanos, pašvaldību līmenī redzam dažādas pieejas. Apskatīsim pašvaldības, kurās visvairāk pieaudzis vai samazinājies skolu skaits.

Vispārizglītojošo dienas skolu izmaiņas*, 2021.-2023.g., %

*neskaitot speciālās izglītības iestādes

Divu gadu laikā pēc ATR būtisku izglītības iestāžu skaita pieaugumu piedzīvojušas divas pašvaldības, kas atrodas netālu no Rīgas – Ropažu novadā un Jelgavā. Ropažu gadījumā dubultojies sākumskolu skaits. To varētu skaidrot ar bērnu skaita pieaugumu, jaunām ģimenēm izvēloties dzīvot klusākajā un zaļākajā Pierīgā.

Savukārt Jelgavā pieaudzis pamatskolu skaits. Šo pašvaldību ATR neietekmēja, līdz ar to skolu atvēršana drīzāk skaidrojama kā pasākums skolu tīkla attīstības ilgtermiņa plānā.
Rīga, kas visvairāk ietekmē valsts kopējo statistiku, slēgusi septiņas vidusskolas, tomēr skolu skaits nav mainījies. Visticamāk, slēgtās vidusskolas ir kļuvušas par pamatskolām. Vidusskolu optimizāciju veicina aizvien pieaugošās izmaksas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai 10–12. klasē.

Skolu skaita būtiskākais samazinājums bijis Latgalē – Daugavpils pilsētā, kurā slēgtas 4 vidusskolas, un Ludzas novadā, kurā vairs nav 3 pamatskolu. Ja Ludzā to varētu skaidrot ar bērnu skaita samazinājumu, tad Daugavpilī skolu slēgšana norāda uz stratēģisku, attīstībā balstītu lēmumu, līdzīgi Rīgai.

Būtiskākais – skolu tīkla organizācija valstspilsētās vairs nav atkarīga no skolēnu skaita dinamikas. Skolēnu skaits visās trīs pilsētās ir pieaudzis, savukārt skolas tiek gan slēgtas, gan atvērtas.

Tas liecina, ka lielajās pilsētās ir vieglāk pieņemt stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus efektīvāka un kvalitatīvāka tīkla veidošanai.

Reformu ietekme uz izglītības kvalitāti

Vai, realizējot šīs pārmaiņas, ir izdevies nodrošināt solīto – vienlīdzīgu izglītības pakalpojumu? Un par kādām izmaksām?

Lai nomērītu, kā pašvaldību tīkla organizācija ietekmē izglītības kvalitāti, izmantosim vienīgos mūsu valsts mērījumus – centralizēto eksāmenu datus.

Salīdzināsim 9. klases matemātikas eksāmena rezultātus, ņemot vērā, ka skolu tīklā lielāko daļu skolu veido pamatskolas un tās ieliek pamatus bērna iespējām turpināt izglītību vidusskolā un augstskolā. Matemātikas eksāmens arī vislabāk raksturo skolu tīkla spēju nodrošināt izglītības politikas prioritāti – ekonomikai tik nepieciešamās labās STEM zināšanas.

Mūs interesē, kā četrās apskatītajās pašvaldībās sadalās skolēnu sniegums, t. i., cik liels skolēnu īpatsvars ir ar sliktākiem rezultātiem nekā vidēji valstī, cik ar vidējiem, cik ar labākiem.³

Skolēni, kuru rezultāti ir zem 10%, nevarēs iestāties ne vidusskolā, ne tehnikumā – viņi vienkārši nepabeidz pamatskolu. Tie, kas ir zem 20%, varbūt iestāsies vidusskolā, taču ne STEM virzienā. Tikai tie skolēni, kuri spēj atrisināt vismaz 50% no eksāmena uzdevumiem, ir jaunieši, kuros uzņēmēji saredz potenciālos darbiniekus ar nākotnes prasmēm augstas pievienotās vērtības nozarēs, kas ražo un eksportē.

Sniegums matemātikas eksāmenā 2023./2024. gadā

Avots: Valsts pārbaudes darbu statistika, https://www.viaa.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbu-statistika

Cerīgu rezultātu uzrāda Jelgavas un Rīgas skolas. Ir gan skolēni ar zemu, gan augstu sniegumu, tomēr skolām ir izdevies vienlīdz lielu daļu skolēnu sagatavot ar sniegumu virs 40%, cik zem tā. Vēl būtiskāk – sniegums zem 20%, kas kādreiz būs eksāmenu slieksnis skolas pabeigšanai, ir izaicinājums mazam skolēnu skaitam.

Salīdzinot mazās pašvaldības, Ludzas novadā un Ropažu novadā, var secināt, ka Ludzas skolēnu sniegums koncentrējies tajā grupā, kas var iestāties vidusskolā, bet nez vai varēs apgūt STEM mācību padziļinātos kursus.

Savukārt Ropažu novadā, kurā ir aptuveni divreiz vairāk skolēnu, ir būtiski labāks sniegums. Liela daļa bērnu sasniedz 40% rezultātu, tiem būs vismaz pamatzināšanas, lai varētu izvēlēties STEM priekšmetus un ar lielāku iespējamību pabeigt izvēlēto izglītības programmu.

Būtiskās atšķirības, kas skaidro šo divu pašvaldību rezultātus, ir mobilitāte, sociālekonomiskais stāvoklis un resursi, lai veidotu vērtīgu izglītības piedāvājumu bērniem, kā arī pašvaldības finansiālās iespējas novirzīt finansējumu ārpusskolas interešu izglītībai, agrīnai karjeras izglītībai, papildu atbalstam skolā. Un tam ir tieša ietekme uz mācību rezultātiem.

Diemžēl likumsakarīgas ir arī sekas – Latgales ekonomiskā attīstība stagnē, jo nav kvalificēta darbaspēka un neveidojas uzņēmumi.

Vērtējot Daugavpils snieguma dinamiku, tās rezultāti snieguma “labajā gala” visnotaļ korelē un atbilst lielo valstspilsētu dinamikai. Tomēr lielāks bērnu skaits sniegumā līdz 40% varētu būt saistāms tieši ar apstākli, ka skolēni šajā pilsētā ir krievvalodīgi un, visticamāk, valodas zināšanu trūkums atstāj proporcionāli lielāku ietekmi uz sniegumu nekā citās pilsētās.

Sniegums ir vērtējams arī kontekstā ar resursiem. Jelgavas pilsētā viena skolēna izmaksas ir zemākās un veido vidēji 1127 eiro gadā.⁴ Laika posmā no 2020. gada (pirms ATR) līdz šodienai tās pieaugušas tikai par 24%, veidojot arī vienu no zemākajiem pieaugumiem valstī.

Viena izglītojamā vidējās izmaksas vispārizglītojošā skolā, 2020. un 2023. gados, eiro

Avots: Vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi no pašvaldības budžeta, https://www.viis.gov.lv/dati/visparejas-izglitibas-iestazu-uzturesanas-izdevumi-no-pasvaldibas-budzetastatistika

Līdzīgs 24% pieaugums raksturo arī Ludzas novadu, tomēr skolēna izmaksas ir par 45% lielākas – 1629 eiro. Vienlaikus skolēnu sniegums Jelgavā ir ievērojami labāks, līdz ar to – finansējums izmantots efektīvāk.

Rīgas un Daugavpils izmaksas ir salīdzinoši līdzvērtīgas, taču sniegumā ir būtiskas atšķirības. Iemesli varētu būt gan iepriekš minētie, gan dažāda skolu tīkla pārvaldības efektivitāte.

Būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt arī Ropažu novada datus. Novadā ar vairāk nekā 3000 skolēniem skolēnu sniegums ir augsts, taču izmaksas ir visaugstākās, divas reizes vairāk nekā Jelgavā, kā arī trīs gados ir ievērojams 65% pieaugums.

Konkrētajās pašvaldībās skolu tīkls, izmaksas un sniegums liecina tikai par vienu – ATR bija iespēja, kuru pašvaldība varēja stratēģiski izmantot un piedāvāt atbilstošas kvalitātes pakalpojumu. Varēja arī to neizmantot, izmaksas par neveiktajiem lēmumiem pārliekot uz bērniem, samazinot to nākotnes iespējas, vai novada iedzīvotājiem, samazinot to nākotnes ieņēmumus.

Kopumā skolu tīkla optimizācija pārsvarā ir bijusi Latvijā dabiska, izdzīvošanas un pārvēlēšanas interešu vadīta, nevis stratēģiska pašvaldību rīcība. Tomēr ir arī piemēri, kad var. Ja nepieciešams padoms, kā attīstīt izglītību, iespējams, to vispirms vajadzētu prasīt Jelgavas pilsētā. Noslēgumā arī svarīgs novērojums – samazinās vidusskolu skaits. Tātad politika, kas spiež nodrošināt vidusskolas izglītības pakalpojuma kvalitāti (mācību rezultāti) un dažādību (padziļinātie kursi), ir efektīva – tā piespiedusi optimizēt skolu. Iespējams, šī pieeja jāievieš arī pārējos izglītības līmeņos.

1. Education at a Glance 2024 Country notes, OECD. ↩︎
2. Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati, https://www.viis.gov.lv/dati/visparizglitojoso-dienas-skolu-skaits ↩︎
3. Valsts pārbaudes darbu statistika, https://www.viaa.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbu-statistika ↩︎
4. Vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi no pašvaldības budžeta, https://www.viis.gov.lv/dati/visparejas-izglitibas-iestazu-uzturesanas-izdevumi-no-pasvaldibas-budzeta ↩︎