Baltijas valstu darba devēju organizācijas vienojušās par prioritātēm, kā stiprināt konkurētspēju, noturību un drošību - jautājumus, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Baltijas valstīm, gan Eiropai kopumā. Kopīgo pozīciju izstrādāja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Lietuvas Rūpnieku konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas prezidenti un vadība.

Baltijas valstu atrašanās pie ES austrumu robežas, nelielais tirgus, mazāk attīstītie kapitāla tirgi un lielā atkarība no starptautiskās tirdzniecības palielina reģiona ievainojamību pret ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem. Tāpēc turpmākai izaugsmei svarīgs ir ES atbalsts, droša enerģijas piegāde par konkurētspējīgām cenām, noturīga infrastruktūra, prognozējama investīciju vide un pilnvērtīga uzņēmumu iesaiste krīžu gatavības sistēmā. Spēcīga Baltijas ekonomika vienlaikus stiprina arī Eiropas drošību un spēju reaģēt uz krīzēm.

Kopīgās prioritātes paredzēts virzīt gan nacionālajā, gan ES politikas dienaskārtībā. Latvijā LDDK rosinās priekšlikumus iekļaut nākamās valdības deklarācijā, Igaunijā pavasarī gaidāmās parlamenta vēlēšanas dos iespēju tos aktualizēt sarunās ar jauno valdību, bet Lietuvā tie tiks virzīti arī 2027. gada prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Baltijai ir potenciāls turpināt uzlabot savas pozīcijas kā konkurētspējīgam, noturīgam un dinamiskam reģionam. Lai to izmantotu un stiprinātu savu lomu Eiropā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba devēji izvirza sešas prioritātes valstu valdībām un ES institūcijām:

1. Bizness noturībai - stiprināt ekonomisko drošību un padarīt uzņēmumus par pilnvērtīgu krīžu gatavības sistēmas daļu;
2. Budžets jaunajai realitātei - izveidot spēcīgu ES austrumu flanga dimensiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā;
3. Vienoti lielākai jaudai - izveidot Baltijas aizsardzības zonu un kāpināt aizsardzības rūpnieciskās spējas;
4. Baltija vienā tīklā - pabeigt stratēģisko savienojamības infrastruktūru un nodrošināt drošu, konkurētspējīgu un investīcijām labvēlīgu enerģētikas sistēmu;
5. Talanti izaugsmei - celt produktivitāti un padarīt Baltijas valstis par galamērķi talantiem;
6. Inovāciju un attīstības centrs - padarīt Baltijas valstis par Eiropā pievilcīgāko vietu investīcijām, inovāciju testēšanai un uzņēmumu izaugsmei.

LDDK prezidents Andris Bite: 

“Baltijas valstīm ir kopīgi ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi, tāpēc konkurētspēju un drošību vairs nevar skatīt nodalīti. Šī pozīcija ir skaidrs piedāvājums tam, ko varam darīt kopā un kāda Eiropas Savienības rīcība tam nepieciešama. Mums gudri jāizmanto nacionālais un Eiropas finansējums, ciešāk jākoordinē investīcijas un jāveido tāda uzņēmējdarbības vide, kas arī nenoteiktības apstākļos saglabā Baltijas reģionu pievilcīgu investoriem. Vienlaikus uzņēmumiem jābūt pilnvērtīgai krīžu gatavības sistēmas daļai - iesaistītiem ne tikai plānu izstrādē, bet arī to praktiskajā īstenošanā.” 

Nākamie gadi Baltijas valstīm dos iespēju šīs prioritātes pārvērst konkrētos lēmumos gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Januliavičius): 

“Baltijas valstis vieno viens un tas pats stratēģiskais izaicinājums – mums ir vajadzīga spēcīgāka ekonomika, lai stiprinātu drošību, un lielāka drošība, lai radītu labvēlīgus apstākļus investīcijām un izaugsmei. Tam nepieciešama ciešāka Baltijas valstu sadarbība, labāka piekļuve Eiropas un privātajam finansējumam, konkurētspējīgas enerģijas cenas, stiprākas aizsardzības un rūpnieciskās spējas, kā arī uzņēmējdarbības vide, kas ļauj uzņēmumiem investēt, ieviest inovācijas un augt. Gatavojoties Lietuvas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, šīs kopīgās prioritātes mums jāpārvērš konkrētā rīcībā Eiropas līmenī.”

Baltijas darba devēji redz iespējas ciešākai sadarbībai arī ar Ziemeļvalstīm, Poliju un citiem reģiona partneriem, īpaši jomās, kur nepieciešams lielāks mērogs.

“Baltijas valstis var sasniegt daudz vairāk, ja rīkojamies kopā. Mūsu valstu ekonomikas un uzņēmējdarbības vide ir cieši saistītas – mūsu organizācijām ir pat vairāki kopīgi biedri –, tāpēc ir tikai loģiski mācīties vienam no otra, kopīgi meklēt praktiskus risinājumus un paust savu nostāju ar spēcīgāku, vienotu balsi. Vienlaikus mums jāraugās arī tālāk par Baltijas valstīm un cieši jāsadarbojas ar Ziemeļvalstīm, Poliju un citiem reģiona partneriem jomās, kur šāda sadarbība ļauj palielināt mērogu un stiprināt noturību. Darba devējiem šajā procesā ir būtiska loma – sniegt praktisku uzņēmējdarbības perspektīvu un kopīgās prioritātes pārvērst konkrētā rīcībā,”

Igaunijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Hando Suters (Hando Sutter).

Baltijas darba devēju organizācijas diskusiju par kopīgo prioritāšu virzību turpinās nākamajā sanāksmē Lietuvā 2027. gada aprīlī.