Grozījumi Profesionālās izglītības likumā turpina reformu profesionālajā izglītībā, paredzot elastīgākas izglītības īstenošanas iespējas, skaidrāku izglītības iestāžu tipoloģiju un lielākas iespējas nozarēm iesaistīties profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā. Saeima grozījumus trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma 3. martā. Plānots, ka pēc Valsts Prezidenta izsludināšanas grozījumi stāsies spēkā 1. aprīlī. 

Noderīgas saites

• Grozījumu teksts pieejams šajā saitē.
• Saeimas preses dienesta ziņa pieejama šajā saitē. 
• Jāņa Gaigala un Ingas Lapiņas skaidrojums par izmaiņām Profesionālās izglītības likumā (no NEP konferences 2021.gada decembrī) pieejams šajā saitē. 

Vienlaikus informējam, ka Saeimas komisija ir uzsākusi darbu pie cita Profesionālās izglītības likuma atvēruma – grozījumiem Nr. 1241/Lp13, kas skar koledžas. Grozījumi izskatīti 1. lasījumā un šobrīd notiek darbs Saeimas komisijā pirms otrā lasījuma. Šo grozījumu saturs pamatā saistīts ar koledžu “pārcelšanu” no Augstskolu likuma uz Profesionālās izglītības likumu. Likumprojekta priekšlikumu tabula pieejama šajā saitē.

Kopsavilkums par veiktajiem grozījumiem

Profesionālās izglītības iestāžu tipoloģija

• Sistematizētas profesionālās izglītības iestādes, izveidota profesionālās vidējās izglītības iestāžu tipoloģija, precizēti attiecīgi izglītības iestāžu mērķi. Profesionālās vidējās izglītības iestādes turpmāk būs:
  1. tehnikumi, 
  2. mākslu izglītības kompetences centri,
  3. profesionālās vidusskolas un
  4. profesionālās tālākizglītības centrs(iepriekš pieaugušo izglītības nodrošinātāju statuss nebija definēts Profesionālās izglītības likumā).

Starptautiskā kvalifikāciju salīdzināmība

• Līdzšinējā profesionālo kvalifikāciju sistēma tuvināta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. No pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem pāriets uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un caurskatāmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām.

Elastīgāka PII īstenošana, lielākas tālākizglītības iespējas

• Sistēma veidota elastīgāka, uz indivīda vajadzībām un spējām un apgūtajiem mācīšanās rezultātiem orientēta: dota iespēja nepieciešamības gadījumā izsniegt valsts atzītus dokumentus gan par profesionālo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju, tostarp profesionālās kvalifikācijas daļu, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā. Tas ļaus novērst situācijas, kad centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk. Jaunā pieeja ļaus nodrošināt mācību sasniegto rezultātu pārnesi, kas var būt noderīga, piemēram, turpinot mācības pēc pārtraukuma vai apgūstot citas profesijas. 
• Paredzēts, ka, īstenojot modulāru izglītības programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. 
• Paplašinātas iespējas piedāvāt profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības līmenī: tās tagad būs iespējamas arī 6. un 7. LKI līmenī. Par šo detalizētāk rakstījām šajā saitē.
• Tehnikumiem dotas tiesības īstenot arī 5. LKI līmeņa profesionālās tālākizglītības programmas (atbilstošajā izglītības programmu grupā).

Iespēja nozarēm piešķirt profesionālās kvalifikācijas

• Paredzēta iespēja veidot Nozares eksaminācijas centrus (to reģistrācijas un akreditācijas kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumi). Tādus veidojot, nozaru organizācijām būs iespēja iesaistīties profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā un to darīt neatkarīgi no izglītotāja. 

Profesionālās kvalifikācijas prasības, kvalitātes nodrošināšana un absolventu monitorings 

• Plānots, ka galvenie profesionālās izglītības saturu reglamentējošie dokumenti (kuru izstrādē tieši iesaistīti NEP), būs nozaru kvalifikāciju struktūras (NKS)un profesionālās kvalifikācijas prasības (PKP). PKP būs iekļautas (grupētas) lielākos profesiju standartos (jeb “grāmatu vākos” priekš radniecīgām PKP). Tādējādi atrisinātas neskaidrības un sarežģītā PS/PKP/specializāciju struktūra, pārejot uz PKP kā galveno dokumentu.
• Grozījumi paredz pāreju uz profesionālās izglītības iestāžu institucionālās akreditācijas sistēmu (aizvietojot programmu akreditāciju), kas būs spēkā no 2024.gada, mazinot administratīvo slogu. 
• Likumprojekts paredz arī pienākumu IZM veikt monitoringu par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem. Balstoties uz monitoringa datiem, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju būs uzdevums gatavot un publiskot ikgadēju izvērtējumu par absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas. 

Kopsavilkums par izmaiņām attiecībā uz Nozaru ekspertu padomēm

Precizētas NEP funkcijas:

• NEP būs uzdevums sniegt atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību;
• NEP turpmāk nebūs pienākums koordinēt darba devēju un izglītības iestāžu sadarbību DVB mācību īstenošanā, bet tikai veicināt;
• NEP paplašināta tiesību sadaļa, kur ietverti arī vairāki punkti, kas iepriekš bija uzdevumu sadaļā, kas nozīmē, ka katrs NEP varēs izvēlēties, vai šīs tiesības īstenot;
• Ir arī vairākas redakcionālas izmaiņas, kas būs jāņem vērā, strādājot pie atbilstošo MK noteikumu grozījumiem, kā arī NEP nolikumiem. Tāpat šīs redakcionālās izmaiņas skaidrāk nosaka NEP atbildību, bet nemainīs tās būtību.

Tiek precizēts NEP sastāva tvērums – darba devēji, darba ņēmēji un valsts puse.

Tiek precizēts, ka LDDK ir nacionālais NEP koordinators.

Tiek izveidota Kultūras nozares un radošo industriju jomas NEP, kuras funkcijas veic Kultūrizglītības padome.

Turpmākie darbi

Nākamais IZM uzdevums ir attiecīgi izstrādāt un/vai grozīt Ministru kabineta noteikumus, kuros nepieciešamas izmaiņas grozījumu Likumā dēļ. Līdz 31.12.2022. plānots izstrādāt 8 noteikumus, tai skaitā par izglītības dokumentiem, to paraugiem,  profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem, uzņemšanu un atskaitīšanu profesionālās izglītības programmās, personas iepriekš iegūtās kompetences un izglītības atzīšanu  u.c.

Savukārt LDDK kā NEP koordinators organizēs NEP paraugnolikuma pārskatīšanu un attiecīgi visu LDDK koordinēto NEP nolikumu grozīšanu. Tāpat arī LDDK piedalīsies normatīvo aktu saskaņošanas procesā, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (PKE) norises kārtības un procedūras pilnveidē, lai veicinātu nozares ekspertu dalību PKE satura izstrādes darba grupās un eksaminācijas komisiju darbā. LDDK arī jau ir uzsācis dalību un sniedzis priekšlikumus atbilstošo metodiku izstrādē un pilnveidē. Tiks pārskatītas vai izstrādātas PS/PKP izstrādes un aktualizācijas, izvērtēšanas, kvalifikācijas daļu noteikšanas metodikas. 

Savukārt NEP uzsāks darbu, izvērtējot NKS ietvaros iespējamās kvalifikācijas daļas, t.sk. izglītojamajiem, kuriem iespējamais mācību līmenis būtu ne augstāks par 2. LKI. 

AUTORS:

Anita Līce, LDDK Nozaru ekspertu padomju nacionālā koordinatore