Lai apmainītos ar pieredzi nozaru ekspertu padomju darbā un iepazītos ar Lietuvas profesionālās izglītības sistēmu, 8. un 9. novembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Latvijas Nacionāla kultūras centra pārstāvji un to koordinēto nozaru ekspertu padomju eksperti (NEP) piedalījās mācību vizītē Viļņā un Kauņā. Mācību vizītes ietvaros tika apmeklēts Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības attīstības centrs (KPMPC), kas nodrošina NEP koordināciju Lietuvā, kā arī trīs profesionālās izglītības iestādes: Nacionālajā M. K. Čurļoņa Mākslu skolā, kas ir Lietuvā lielākā valsts izglītības iestāde mākslu jomā, Kauņas Lietišķās mākslas skolā un Kauņas Pārtikas industrijas un tirdzniecības centrā. 

Vizītes pirmajā dienā KPMPC eksperti iepazīstināja dalībniekus no Latvijas un Igaunijas Kvalifikāciju iestādes KUTSEKODA ar KPMPC darbību, nozaru ekspertu padomju darbību un  profesionālās izglītības standartu un tajos iekļauto kvalifikāciju aprakstu veidošanu. 

KPMPC strādā ar plašu jautājumu spektru, tai skatā Lietuvas kvalifikāciju sistēmas attīstību, kvalitātes nodrošināšanu eksaminācijas procesu un metodiskā darba organizēšanu profesionālajā un pieaugušo izglītībā. Lietuvas kolēģi skaidroja, ka nepieciešamos datus viņi pieprasa un valdības stratēģiskās analizēs centra “Strata”. Diskusiju gaitā secinājām, ka Lietuvā profesionālajā un pieaugušo izglītībā tiek risināti ļoti līdzīgi izaicinājumi kā Latvijā.  

Saistībā ar NEP funkciju izklāstu noskaidrojām, ka NEP ir konsultatīva loma un to darbība pamatā saistās ar profesijas standartu saskaņošanu un var teikt, ka to pienākumu tvērums ir šaurāks par Latvijas NEP noteikto un praktiski īstenoto. Katrs NEP sanāk vismaz divas reizes gadā. Lietuvā NEP īsteno šādas funkcijas: 

• Saskaņo profesiju standartus, ko pēc NEP lēmuma ar parakstu apstiprina KPMPC vadītājs; 

• Atbilstoši kompetencei izskata un iesniedz priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai par Lietuvas kvalifikāciju ietvarstruktūras 1 - 8 līmeņa kvalifikācijām (nosaukumi, līmeņi, novērtēšana, kvalifikāciju piešķiršana utt.); 
• Izvērtē profesionālās izglītības programmas vai to moduļus; 
• Iesniedz priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Sociālās drošības un darba ministrijai par neformālās pieaugušo izglītības programmu nepieciešamību un/vai speciālistu skaitu; 
• Piedalās profesionālās izglītības iestāžu ārējā kvalitātes novērtēšanā.  

Interesanti, ka NEP iesaistās 4 nacionāla līmeņa darba devēju un 3 darba ņēmēju organizācijas, kā arī rektoru padomes, koledžu asociācijas, profesionālās izglītības asociācijas un vairāku ministriju pārstāvji. NEP darbā plaši pārstāvētas izglītības iestāžu pārstāvniecības organizācijas, kas visticamāk saistīts ar profesijas standartu saskaņošanas funkciju. 

Iepazināmies arī ar Lietuvas profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes procesu un formu. Agrāk procedūra bija ļoti sarežģīta, jo katru profesijas standartu ar parakstu apstiprināja divi ministri, šobrīd pietiek ar NEP atzinumu un KPMPC vadītāja parakstu. Protams, nepieciešams veikt dziļāku šī jautājuma izpēti, tomēr radās iespaids, ka profesionālās kvalifikācijas prasības apjoma ziņā ir ievērojami īsākas. Interesanti, ka profesijas standarti augstākās izglītības programmām ir tikai rekomendējošs raksturs. 

Viļņā apmeklējām arī nacionālo M. K. Čurļoņa Mākslu skolu, kurā mācās topošie baletdejotāji, mākslinieki un mūziķi. Vizītes laikā iepazināmies ar iespaidīgo mācību infrastruktūru, kā arī sarunā ar direktora vietnieku Eligijus Butkus iepazinām skolas darbības vēsturi un mācību procesu. Viesojāmies arī divās Kauņas profesionālās izglītības iestādēs - Kauņas Lietišķās mākslas skolā un Kauņas Pārtikas industrijas un tirdzniecības centrā. Mākslas skolā iepazināmies ar mācību materiāltehnisko bāzi fotogrāfu, reklāmas speciālistu, juvelieru un vides dizaina speciālistu sagatavošanai. Arī pārtikas un tirdzniecības skolā bija iespēja apskatīt materiāltehnisko bāzi pavāru, konditoru, gaļas apstrādes un gatavošanas un citās jomās, kā arī uzklausīt prezentāciju par pārtikas nozares darbinieka modulāro programmu. 

Nākamā Baltijas NEP koordinējošo institūciju tikšanās plānota 2023. gada februārī Latvijā, kad uzņemsim Igaunijas Kvalifikāciju iestādes KUTSEKODA un Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības attīstības centra (KPMPC) pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar NEP darbību Latvijā. 

Vizīte notika Erasmus+ programmas ietvaros*, ko īsteno Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Igaunijas Kvalifikācijas iestādi (Estonian Qualifications Authority (KUTSEKODA)) un Lietuvas Kvalifikācijas un profesionālās izglītības attīstības centru (Qualifications and vocational education and training development centre (KPMPC)).  

Projekta mērķis ir veidot partnerību, sekmēt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs, kā arī ar citām iesaistītajām pusēm, kas veicina profesionālās izglītības attīstību Baltijas valstīs. 

Projekta rezultātā plānots likt pamatus ilgtermiņa partnerībai starptautiskā līmenī, kā arī veicināt sadarbību starp trim NEP koordinējošām institūcijām Latvijā, nacionālā līmenī. Projekts dos iespēju atrast labās prakses piemērus, stiprināt sadarbību un izstrādāt vienotu pieeju NEP funkciju īstenošanai gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. 

_{No 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. augustam Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Igaunijas Kvalifikācijas iestādi (Estonian Qualifications Authority (KUTSEKODA)) un Lietuvas Kvalifikācijas un profesionālās izglītības attīstības centru (Qualifications and vocational education and training development centre (KPMPC)) īsteno Erasmus+ programmas maza mēroga partnerības projektu profesionālās izglītības sektorā "Sadarbības stiprināšana starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs" (Strengthening cooperation between the institutions coordinating the work of sectoral expert councils in the Baltic states (SECBaltics)) (Projekta Nr. 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300).}

***

Šis raksts ir sagatavots Erasmus+ programmas KA210 -VET - Maza mēroga partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā ietvaros Nr – 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300 “Sadarbības stiprināšana starp nozaru ekspertu padomju darbu koordinējošām institūcijām Baltijas valstīs” (SECBaltics). 

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.