2025. gada 2. jūnijā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Nozaru ekspertu padomēm (NEP) organizēja tiešsaistes konferenci par prasmju fondu ieviešanas iespējām, lai radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai pieaugušo izglītībai tautsaimniecības nozarēs.

Atklājot konferenci, LDDK prezidents Andris Bite norādīja uz nepieciešamību mazināt pieaugušo izglītības sadrumstalotību. Balstoties uz uzņēmēju pieredzi, mācības ir daudz efektīvākas, ja uzņēmēji paši tiek iesaistīti to plānošanā un motivē darbiniekus arī tās rezultatīvi pabeigt. Meklējot finansēšanas risinājumus, nepieciešams apzināties, ka pieaugušo izglītībā investējam kopējos resursus un esam atbildīgi par investīciju rezultātu.

Iepazīstinot ar prasmju fondu jēdzienu, attīstības procesu Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Jeļena Muhina un KPMG vecākā eksperte un izglītības pētniece Anita Līce norādīja uz darba devēja tiešo ietekmi uz prasmju fonda darbību. Analizējot Francijas, Beļģijas un Lielbritānijas pieredzi, jau šobrīd Latvijai ir iespēja izvēlēties optimālus, tās tautsaimniecības struktūrai un tradīcijām piemērotus prasmju fondu darbības principus. Meklējot ieguvumus, ekspertes norādīja, ka nozares sadarbība ļauj uzņēmumiem iegūt nepieciešamos mācību pakalpojumus ar zemākām izmaksām un veidot nozarei atbilstošu mācību satura pielāgojumu.

"Bez sistemātiska prasmju fonda mehānisma darbinieku prasmju attīstība Latvijā nebūs ilgtspējīga, jo uzņēmumiem trūkst kapacitātes, motivācijas un bieži arī resursu organizēt mācības. Prasmju fondi ne tikai palielinātu darba devēju lomu un atbildību, bet arī veicinātu kvalitāti, sadarbību starp izglītības sistēmu un uzņēmumiem, kā arī stiprinātu sociālo dialogu. Šāds mehānisms uzņēmējiem nozīmētu zemākas mācību izmaksas, pieeju kvalitatīvam mācību saturam, reputācijas uzlabošanu un darbinieku noturību. Un visai nozarei - pieaugtu kopējais cilvēkkapitāla kompetenču līmenis, būtu mazāk zaudējumu no darbinieku aiziešanas un uzlabotos produktivitāte,"

skaidroja Anita Līce un Jeļena Muhina.

Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā Gunta Arāja informēja par izstrādāto prasmju fondu pilotprojektu programmu, kurā vairākām nozarēm būs iespēja izveidot un testēt prasmju fondus, veidojot to darbības principus. Šo pilotprojektu realizācijas procesā paredzēts līdz 2028. gadam vienoties par optimālo to darbības veidu un nodrošināt tālāku pastāvīgu fondu darbību.

"Latvijā plānots ieviest jaunu prasmju fondu iniciatīvu, kurai no Eiropas Savienības struktūrfondiem atvēlēti 60 miljoni eiro. Mērķis ir ilgtermiņā attīstīt konkurētspējīgu un kvalificētu darbaspēku, vienlaikus veicinot darba devēju iesaisti un atbildību par darbinieku prasmju pilnveidi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta mācību satura atbilstībai reālajām darba tirgus vajadzībām un iespējai tās īstenot darba vidē, "

papildina Gunta Arāja.

Ekonomikas ministrijas prioritātes ir atbalstīt trīspusēju sadarbību cilvēkkapitāla attīstības jomā, norādīja Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere. Aizvien ātrāka mācību vajadzību noteikšana un tikpat ātrs mācību piedāvājums ir tas risinājums, kas nepieciešams tautsaimniecībā visās nozarēs.

"Ļoti svarīgi ir dot uzņēmumiem iespēju pašiem noteikt darbinieku mācību vajadzības un iesaistīties šo apmācību organizēšanā. Prasmju fonda izveidē būtiska loma ir trīspusējai sadarbībai starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valsti, lai nodrošinātu līdzsvarotu atbildību un pārvaldību, "

turpināja Baiba Bašķere.

Konferences starptautiskās pieredzes apmaiņā Dānijas Darba devēju konfederācijas vecākais padomnieks Sune Holm Pedersen uzsvēra, ka pieaugušo izglītībā izaicinājumu netrūkst nevienā Eiropas valstī, taču ir būtiski ievērot solidaritāti. Dānijas uzņēmēji par katru darbinieku veic fiksētas iemaksas gadā un tās garantē ātru piekļuvi profesionālās izglītības piedāvājumam. Dānijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis dalījās arī ar pieredzi, kā šī sistēma darbojas Dānijā:

"Visi darba devēji, neatkarīgi no lieluma vai nozares, maksā vienotu gada iemaksu īpašā prasmju fondā (AUB), kas kalpo kā atlīdzības mehānisms uzņēmumiem par praktikantu nodarbināšanu. Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai kompensētu uzņēmumiem praktikantu algas to skolas apmeklējuma laikā. Pastāv arī bonusa sistēma, kas stimulē uzņēmumus uzņemt noteiktu skaitu praktikantu atbilstoši nozaru vajadzībām."

Konferences paneļdiskusijā “Uzņēmumu motivācija un iesaiste pieaugušo izglītības attīstībā, reaģējot uz nozares vajadzībām” tika meklētas atbildes, kas tieši jāmaina šī brīža praksē, lai pieaugušo izglītībā celtu tās atdevi un rezultātus. Beigās dalībnieki vienojās, ka motivācijai jābalstās gan uz skaitāmiem ieguvumiem uzņēmumiem, gan uz kopīgas nozares atbildības apziņu, veidojot ilgtspējīgu un sadarbībā balstītu pieeju izglītības attīstībai.

Diskusijā piedalījās Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības padomes priekšsēdētāja Iluta Krūmiņa, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības priekšsēdētājs Edijs Kupčs, AS "Sadales tīkls" Mācību centra direktors Artūrs Šmats un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultants Kaspars Kravinskis.