90% aptaujāto darba devēju norāda, ka darbinieku veselības problēmas rada papildu slodzi kolēģiem, savukārt vairāk nekā puse uzņēmumu saskaras ar ilgstošu vai biežu darbinieku prombūtni. Darbinieku veselība nav tikai sociālās labklājības jautājums, bet tieši ietekmē uzņēmumu produktivitāti, izmaksas, darba nepārtrauktību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Tā secināts Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) veiktajā pētījumā, kurā piedalījās vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju un darba devēju organizāciju.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka veselības problēmu sekas uzņēmumos neaprobežojas ar viena darbinieka prombūtni – tās palielina slodzi pārējiem darbiniekiem, veicina izdegšanas risku, sadārdzina personāla izmaksas un liek pārplānot darba grafikus un projektus. Tas savukārt ietekmē uzņēmumu spēju nodrošināt darba nepārtrauktību un saglabāt produktivitāti. Darba devēju īstenotie veselības atbalsta pasākumi aptver veselības apdrošināšanu, psiholoģisko atbalstu, rehabilitāciju, ergonomiku, vakcināciju, profilaksi un veselības izglītību. 77% aptaujāto uzņēmumu viena darbinieka veselībā gadā iegulda no 101 līdz 1000 eiro, bet pārējie – vēl vairāk. Tomēr uzņēmumu iespējas mazināt ar darbinieku veselību saistītos riskus būtiski ietekmē arī veselības aprūpes sistēmas darbība. Uzņēmumi kā būtiskākos šķēršļus izceļ garas rindas, novēlotu diagnostiku, nepietiekamu ārstēšanas pieejamību un augstus pacientu līdzmaksājumus.

“Valsts ekonomika un ilgtermiņa izaugsme balstās uz cilvēkiem, kuri pilnvērtīgi strādā un rada pievienoto vērtību. Neefektīva un nepietiekami pieejama veselības aprūpe tiešā veidā pārvēršas darbnespējā, zaudētā produktivitātē, papildu izmaksās darba devējiem un mazākos nodokļu ieņēmumos valstij. Darba devēji jau iegulda būtiskus līdzekļus cilvēku veselībā, taču tas nevar aizstāt pieejamu un efektīvu valsts veselības aprūpi. Tāpēc ir jāsamazina gaidīšanas rindas veselības aprūpē, pilnveidojot sistēmu un nodrošinot efektīvu pieejamā finansējuma izlietojumu. Vienlaikus jāveicina darba devēju ieguldījumi darbinieku veselībā, pilnveidojot nodokļu stimulus, kā arī jāsamazina darbnespējas A lapu apmaksas dienu skaits, ko sedz darba devēji. Efektīva un pieejama veselības aprūpes sistēma ir ieguldījums Latvijas ekonomikas konkurētspējā,”

saka LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Par nozīmīgāko risinājumu darba devēji atzīst rindu samazināšanu un savlaicīgas ārstēšanas nodrošināšanu, piešķirot tam vidējo vērtējumu 4,73 no 5. Augstu vērtēta arī agrīna diagnostika un skrīningi, veselībpratības uzlabošana un primārās veselības aprūpes stiprināšana. Jo savlaicīgāk cilvēks saņem diagnozi un ārstēšanu, jo mazāks ir smagas slimības, hospitalizācijas un ilgstošas izkrišanas no darba tirgus risks.

Būtiska loma darbspēju saglabāšanā ir arī iespējai saņemt nepieciešamos medikamentus. 85% aptaujāto uzņēmumu kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanas nozīmi novērtējuši ar četriem vai pieciem punktiem piecu punktu skalā.

“Savlaicīga diagnostika un laikus nodrošināta piekļuve kompensējamiem inovatīvajiem medikamentiem palīdz cilvēkam ātrāk atgriezties darbā, mazina komplikāciju un hospitalizācijas risku un ļauj ilgāk saglabāt darbspējas. Ārstēšanas atlikšana var nozīmēt ne tikai smagākas sekas pacientam, bet arī lielākas izmaksas valstij nākotnē,”

norāda SIFFA direktore Vladislava Marāne.

Papildu izaicinājums Latvijā ir augstais pacientu pašu maksājumu līmenis. Pacientu tiešie maksājumi veido 30,7% no veselības aprūpes izdevumiem, kas ir vairāk nekā divas reizes virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 14,3%. Augsti līdzmaksājumi īpaši ietekmē cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, kuri biežāk atliek ārsta apmeklējumu, diagnostiku vai ārstēšanu, tādējādi palielinot risku slimību atklāt vēlāk un samazinot iespējas pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.

Pētījuma rezultāti rāda, ka neatkarīgi no uzņēmumu lieluma un darbības nozares darba devēji identificē vienotus izaicinājumus un nepieciešamos risinājumus. Tas norāda, ka darbinieku veselības ietekme uz produktivitāti nav atsevišķu uzņēmumu problēma, bet sistēmisks Latvijas ekonomikas jautājums, kura risināšanai nepieciešama koordinēta veselības, nodarbinātības un ekonomikas politikas pieeja.

Pētījums veikts 2026. gada jūlijā, izmantojot kvantitatīvu aptaujas metodi ar kvalitatīviem elementiem. Tajā piedalījās 26 Latvijas lielākie darba devēji un darba devēju organizācijas, kas kopumā pārstāv vairāk nekā 31 000 darbinieku un plašu Latvijas tautsaimniecības nozaru loku.