Šodien, 2024. gada 28. martā, norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ikgadējā biedru sapulce Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”. Pirmajā daļā lielākie darba devēji uzklausīja politiķus un ekspertus diskusijā par cilvēkkapitāla attīstības izaicinājumiem Latvijā, savukārt otrajā daļā tika apstiprināts LDDK 2023. gada pārskats un citi juridiski jautājumi.

Aizvadītajā gadā apritēja 30 gadi kopš LDDK dibināšanas. Jāsaka, ka šodien ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē gan mūsu darbus, gan domas, un ietekmē arī sociālajā dialogā iesaistīto pušu lomas. Ja miera laikos var atļauties attīstīties lēnām un pakāpeniski, tad šobrīd ekonomikas stāvoklis un izaugsmes ātrums ir arī valsts drošības jautājums. Arvien aktuālāki kļūst darba devēju prioritārie jautājumi – uzņēmējdarbības vides konkurētspēja, cilvēkkapitāla pieejamība un sociālā dialoga efektivitāte. Sadarbība un diskusijas ar valsts pārvaldi ir bijušas intensīvas, un ir pienācis laiks nonākt pie darbiem.

savā uzrunā biedriem pauž LDDK prezidents Andris Bite

Paneļdiskusijas klausītājiem bija iespēja izteikt viedokli par to, ko darba devēji uzskata par lielākajiem cilvēkkapitāla attīstības izaicinājumiem Latvijā, un par diviem galvenajiem tiek uzskatīti: darbaspēka kompetenču un prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām, kā arī sadrumstaloto cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības un finansēšanas sistēmu.

2023. gads iezīmējis jaunu posmu LDDK darbībā, kurā saglabājam vērtības, modernizējam procesus un tiecamies uz rezultātiem. Uzņēmējdarbības vide ir būtiski mainījusies, mēs esam mainījušies tai līdzi, tāpēc vēlamies, lai tas atspoguļojas arī sociālā dialoga norisē, kas ir daļa no LDDK identitātes un lomas sabiedrībā. Kopā ar biedriem esam noteikuši skaidrus mērķus, un turpināsim darbu pie to realizēšanas.

savā ziņojumā saka LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Pārstāvot Latvijas lielāko darba devēju intereses darbaspēka pieejamības veicināšanā, LDDK ir aktīvi iesaistījusies cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādē. Dati liecina, ka 1/3 jauniešu darba tirgū nonāk bez kvalifikācijas vai augstākās izglītības, un Pasaules ekonomikas foruma prognozes liecina, ka kopā aptuveni 50% pasaules iedzīvotāju līdz 2025. gadam būs nepieciešama pārkvalifikācija. Turklāt cīņā par darbaspēku Latvijas uzņēmēji konkurē ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet ar visu Eiropu.

Jau ziņots, ka LDDK biedru sapulces paneļdiskusijā piedalījās LDDK prezidents Andris Bite, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Labklājības ministrs Uldis Augulis un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Diskusiju moderēja LDDK Padomes loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Jau vairāk nekā 30 gadus nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem. LDDK biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī LDDK sadarbojas ar citu valstu darba devēju un uzņēmēju organizācijām un sociālā dialoga ietvaros sekmē Latvijas uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.