Atbildīgo ministriju un valsts institūciju, kā arī darba devēju un ņēmēju organizāciju pārstāvji šodien kopīgā konferencē vienojās, ka viesmīlības nozare Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti nozīmīga. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares apgrozījums pirms Covid krīzes bija gandrīz 1 miljards eiro gadā. Tāpēc ir jāturpina darbs pie nozares sakārtošanas - uzņēmumi tiek aicināti parakstīt noslēgto Ģenerālvienošanos jeb Koplīgumu, kas ir pamats tālākām sarunām par samazinātā PVN 12% piemērošanu.

“Šodien ir unikāla konference, jo tajā piedalās valdības, darba devēju un ņēmēju pārstāvji. Tāpēc mēs to varam nosaukt par viesmīlības nozares darba parlamentu! Mēs esam par biedrošanās brīvību, jo tieši katra nozares uzņēmumi vislabāk paši zina, kā nodrošināt nozares ilgtspējīgu attīstību. Viesmīlības nozares uzņēmumi ir nozīmīgi reālas ekonomikas pārstāvji, kas noslēdzot Ģenerālvienošanos iestājušies par augstākiem nozares standartiem. Un tas ir jānovērtē, jo tieši sociālais dialogs ir labākais instruments, kā krīzes apstākļos risināt jūtīgus, bet visai sabiedrībai nozīmīgus jautājumus,” atklāšanas uzrunā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Trešdien, 16. jūnijā, notika virtuālā konference – “Sociālais dialogs viesmīlības nozarē un Ģenerālvienošanās jeb nozares Koplīguma būtiskā loma nozares ilgtermiņa attīstībā”. Konferencē piedalījās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, labklājības ministrs Gatis Eglītis un finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis. Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārstāvēja Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča. Darba devēju vārdā uzstājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes loceklis Dainis Domiņš un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Savukārt nozares darba ņēmējus pārstāvēja -Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente Irēna Liepiņa. Par viesmīlības nozares Ģenerālvienošanās tiesiskā regulējuma jautājumiem runāja LDDK jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš, bet par viesmīlības nozares aktuālajiem jautājumiem – LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

“Ir jānovērtē viesmīlības nozares spēja krīzes laikā ne tikai izdzīvot, bet turpināt strādāt un arī maksāt nodokļus. Neraugoties uz 50% apgrozījuma kritumu, 2020. gadā nozare valstij nodokļos ir samaksājusi vairāk nekā 120 miljonus eiro, bet no valsts atbalsta programmām saņēmusi nedaudz vairāk par 90 miljoniem eiro,” norādīja LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Nozares virzītās vispārsaistošās Ģenerālvienošanās jeb Koplīguma mērķis ir ēnu ekonomikas izskaušana un uzņēmējdarbības vides attīstība, godīga konkurence un sociālā atbildība, kā arī darbinieku aizsardzība un motivēšana. Vienošanās paredz vidējā darba stundu skaita pieaugums par 10%, kā arī minimālo stundu likmju būtisks pieaugums - no 3.50 EUR/h. Tāpat tā ietver minimālo stundu likmju paaugstināšanu 34 nozares aktuālajām profesijām, sociālo garantiju paaugstināšanu, kā arī darbinieku apmācības un kvalifikācijas celšanu.

“Viesmīlības nozare, sekojot Ziemeļvalstu labajai praksei, ir izstrādājusi Ģenerālvienošanos jeb Koplīgumu, kuram jau pievienojušās darba devēju un ņēmēju organizācijas. Vienlaikus ir svarīgi, ka Koplīgumam pievienojas iespējami daudz nozares uzņēmumu, lai tiktu izpildīta vienošanās par samazinātās PVN likmes piemērošanu ēdināšanas nozarei. Svarīgi atzīmēt, ka pašlaik samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piemērotas teju visās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc solītās pazeminātas PVN likmes 12% apmērā ieviešana Latvijā būtu tikai loģisks solis, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu Covid krīzē smagi cietušajai nozarei,” norāda LRB prezidents un virtuālās konferences moderators Jānis Jenzis.

Pasākuma tiešraides ieraksts

Par viesmīlības nozari

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni  30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.