Šī gada 29. oktobrī Augstākās izglītības padome rīkoja attālināto 25 gadu jubilejas konferenci "Nākotnes augstskolas 2030". Konferencē runāja par AIP vēsturi, uzklausīja iesaistīto pušu redzējumu par augstākās izglītības lomu un nākotni un sniedza Augstākās izglītības padomes redzējumu par augstākās izglītības sistēmas un augstskolu nākotni, kurš ietverts Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijā 2021. - 2030.gadam Nākotnes augstskolas 2030. Konferencē par augstāko izglītību kā pamatu ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.

LDDK prezidents pauda, ka AIP ir demokrātiska sadarbības platforma, kurā visas iesaistītās puses, tai skaitā darba devēji, var apspriest, saskaņot un sniegt atzinumu par būtiskiem un stratēģiskiem augstākās izglītības jautājumiem. AIP nodrošina augstākās izglītības pārvaldības konsekvenci, ko sekmē tās neatkarība un visu iesaistīto pušu līdzdalība. Šāds demokrātisks mehānisms ļauj īstenot neatkarīgu novērtējumu un rekomendācijas valsts pārvaldes piedāvātajai rīcībpolitikai un finanšu ieguldījumiem īsā, vidējā un ilgtermiņā.

Augstskolu pirmā misija ir esošo zināšanu saglabāšana un nodošana – mācību process; otrā misija - jaunu zināšanu radīšana – zinātniskais darbs; tad trešā misija ir jāuzlūko kā jaunu zināšanu radīšana un piemērošana, kas ir nepieciešamas sociāli ekonomiskai attīstībai – mūsu sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai. Visas trīs misijas ir vienlīdz svarīgas. Tāpēc ir nozīmīgi, lai arī AIP veidotajā “Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijā 2021. - 2030. gadam - Nākotnes augstskolas 2030” tās visas ir vienlīdz atspoguļotas.

Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, ko nodrošina augsta līmeņa cilvēkkapitāls. Koledžām, augstskolām, universitātēm un zinātniskajām institūcijām ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu augsta līmeņa cilvēkkapitāla attīstību un nodrošinātu zināšanu pārnesi uz tautsaimniecību. Tikai sadarbojoties augstskolām, uzņēmējiem un valstij ir iespēja panākt nepieciešamo rezultātu – zināšanu sabiedrības veidošanu.

Arī mūžizglītības nozīme arvien palielinās, jo pieaugušie šobrīd ir pamata cilvēkkapitāls darba tirgus neatbilstību mazināšanai (līdz 2025.g. 50% darbinieku būs nepieciešama pārkvalifikācija, 90% - būs nepieciešamas digitālās prasmes). Darba tirgus straujās attīstības rezultātā mainās izglītības paradigma – sabiedrībai jāpielāgojas, ka turpmāk jāmācās būs visas dzīves garumā. Arī šeit augstākās izglītības iestādēm un AIP ir liela nozīme, tai skaitā arvien aktīvāk sadarbojoties ar nozarēm, tai skaitā Nozaru ekspertu padomēm.

Mūsu valsts saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās un pandēmijas ietekmē tautsaimniecībā strauji ir notikušas strukturālas izmaiņas. Situācija darba tirgū varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī jau līdz 2023. gadam, tomēr strukturālie efekti var saglabāties – daudzās no krīzes tieši skartajām nozarēm darbavietu skaits var ilgstoši neatgriezties iepriekšējā līmenī. Vienlaikus ir nozares, kas saskaras ar darbaspēka nepietiekamību. Covid-19 krīze ir palielinājusi darba iespējas augstākās kvalifikācijas speciālistiem, bet samazinājies pieprasījums pēc vidējās un zemas kvalifikācijas darbaspēka bez profesionālām prasmēm. Šajā laikā augstskolām ir izšķiroša nozīme, nodrošinot darba tirgu ar nozarēm nepieciešamajiem augsti profesionāliem cilvēkresursiem. Un vēl labāk, ja izglītības sistēma to dara apsteidzoši, paredzot nākotnes pieprasījumu. Tas ļaus nodrošināt tautsaimniecības ilgtspēju un konkurētspēju.

Augstākajā izglītībā ir daudz izaicinājumu, bet vienlaikus arī panāktas pozitīvas pārmaiņas un gūti ievērojami panākumi, ar kuriem varam lepoties gan Latvijā, gan starptautiski. AIP ir kritiski svarīga nozīme, lai mēs turpinātu nodrošināt Latvijas augstākās izglītības un Latvijas tautsaimniecības ilgtspēju un attīstību arī turpmāk.