3.decembrī notikusī LDDK NEP konference “Ieguldījums izglītībā = ieguldījums nozares nākotnē” pēc ilgāka laika pulcēja nozaru ekspertu padomju priekšsēdētājus, ekspertus, darba devējus un asociāciju pārstāvjus klātienē, lai diskutētu par nozaru iesaisti izglītībā un darba devēju pilotprojektiem, kas vērsti uz mērķtiecīgu karjeras izglītību.

Konferenci atklāja LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, uzsverot lietderīgu valsts budžeta resursu izmantošanas nozīmi, nozaru ciešu sadarbību izglītības jautājumos un izaicinājumu sasniegt mērķi, ka 50% jauniešu izvēlas mācīties profesionālajā izglītībā, apgūstot darba tirgū pieprasītas kvalifikācijas. Darba devēju prioritāte paliek nemainīga – augstas kvalitātes izglītība un orientācija uz augstu sniegumu, nevis procesu izglītībā.

LDDK nacionālā nozaru ekspertu padomju koordinatore Liene Voroņenko norādīja, ka progresu izglītībā un nozarēs var panākt tikai ciešā sadarbībā, īpaši sākot skolēnu iepazīstināšanu ar nozarēm krietni agrāk par 9. klasi – veidojot priekšstatu par industrijām un profesijām jau pirmsskolas vecumā. Darba devēju aktīva iesaiste palīdz jauniešiem veidot izpratni par profesijām, un bez tās kvalitatīvu un motivētu darbaspēku nodrošināt nav iespējams. Viņa uzsvēra integrētas pieejas nepieciešamību profesionālās izglītības attīstībai Latvijā. Īpaša uzmanība tika pievērsta darba vidē balstīto mācību sistēmai, mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā un nepieciešamībai pēc skaidriem valsts līmeņa standartiem šajā jomā. Viņa norādīja uz nepieciešamību definēt skaidrus mērķus profesionālajai izglītībai, stiprināt pieaugušo izglītības sasaisti ar darba tirgu un veicināt valsts metodiķu atbalstu un sadarbību ar uzņēmumiem un tehnikumiem.

Andris Bērziņš, būvniecības NEP priekšsēdētājs, atzīmēja, ka,  lai gan Latvijā ir pieejams plašs datu apjoms, tie netiek izmantoti profesionālās izglītības iestāžu snieguma izvērtēšanai attiecībā uz speciālistu sagatavošanu nozarēm, tāpēc joprojām trūkst skaidra priekšstata par izglītības sistēmas efektivitāti. Lai mazinātu demogrāfijas un darbaspēka trūkuma radītos riskus, jāpanāk, ka izglītības process — no agras bērnības līdz profesionālajai izglītībai — palīdz jauniešiem mērķtiecīgi izvēlēties profesiju. Viņš uzsvēra nepieciešamību pārskatīt modeļus, tostarp apsverot Šveices valsts pieredzi, kur uzņēmumi kļūst par pilnvērtīgu mācību vidi.

Starptautisko pieredzi prezentēja CEDEFOP pārstāvis Jasper Van Loo, iepazīstinot ar TSI (Technical Support Instrument) pētījuma projektu Igaunijā un prasmju pārvaldības izaicinājumiem. TSI kā ES atbalsta instruments sniedz valstīm stratēģisku, analītisku un metodisku atbalstu reformām, un Igaunijā sadarbībā ar CEDEFOP analizētas prasmju prognozēšanas sistēmas stiprās puses, trūkumi, iespējas un draudi, lai sagatavotu priekšlikumus sistēmas optimizācijai. CEDEFOP atzīmē, ka visā Eiropā kopīgi riski ir darbaspēka un prasmju deficīts, profesiju “pudeles kakli”, talantu noturēšanas problēmas, pārāk lēna reakcija uz darba tirgus vajadzībām un nepietiekama pieaugušo pārkvalifikācija. Tāpēc pieaug mikrokvalifikāciju un hibrīdprasmju nozīme. Dati un prognozes ir tikai sākums — tie kļūst nozīmīgi tikai tad, ja tiek ieviesti izglītības saturā un lēmumu pieņemšanā.

Uzņēmumu pieredzes stāsti

“Accenture Baltics” izglītības partnerību vadītāja Karīna Innus dalījās pieredzē par skolēnu nodarbinātību vasarās, demonstrējot, cik nozīmīgu pievienoto vērtību jaunieši spēj radīt sabiedrībai jau skolas vecumā. Skolēni paši izvēlas organizācijas un projektus, kuros iesaistīties, un strādā pie reāliem digitālajiem uzdevumiem — no mājaslapu izstrādes līdz mākslīgā intelekta risinājumiem. Veiksmes atslēga ir jēgpilns darbs, uzņēmumu uzticēšanās un profesionāla komandas sadarbība. Izstrādātie risinājumi ietver mājaslapas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, dzīvnieku patversmēm, Etsy veikalu senioru rokdarbiem ar pirmajiem pasūtījumiem no Kanādas un Austrālijas, iepazīšanās platformu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, AI recepšu ģeneratoru interneta veikalam, simtgadnieku salidojuma pieteikšanās lapu un veselības centra klientu vizīšu sistēmu.

Asociācijas “Latvijas koks” valdes locekle Sigita Alksne uzsvēra, ka Latvijas Koks federācija kļuvusi par tiltu starp uzņēmumiem un izglītības sistēmu. Nozares galvenie izaicinājumi ir demogrāfijas kritums, prasmju neatbilstība, starptautiskā konkurence un smagnējais normatīvais regulējums. Risinājums ir jēgpilni kopprojekti, stiprinot inženierzinātnes, soft prasmes un karjeras izpratni. Projekts “Lietkoka čemodāns”,  kas veidots trīs gadu garumā, kļuvis par izcilu starpnozaru piemēru — tas balstās eksperimentēšanā, ražošanas procesos un reālās situācijās. Ar vairāk nekā 20 uzņēmumu atbalstu tas sasniedzis vairāk kā 4000 skolēnu un 100 skolas, piedāvājot saturu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās. Nākotnes virziens ir mācības uzņēmumos, kas savieno vispārējo izglītību ar reālo ekonomiku. S. Alksne citējot nozares kolēģi “Ja dabīgais intelekts ir nulle, tad, reizinot ar mākslīgo intelektu, rezultāts tāpat būs nulle”, uzsver pamatprasmju un kritiskās domāšanas nozīmi.

Riga Airport RIX Academy mācību centra vadītāja vietniece Eva Heislere uzsvēra, ka RIX Academy ir starptautiski atzīta mācību organizācija ar strauji augošu sadarbību Eiropā un Āzijā. Kopš 2018. gada mācību sistēma pielāgota formālās izglītības standartiem, nodrošinot vienotu un caurspīdīgu pieeju. Mācību piedāvājumā ir korporatīvie treniņi, aviācijas drošības apmācības, tehniskie treniņi, kā arī kiberdrošība, kur svarīga kritiskā domāšana un mākslīgā intelekta radīto kļūdu atpazīšana. RIX Academy aktīvi strādā ar jauniešiem no bērnudārza līdz vidusskolai — izdod bērnu grāmatas par aviāciju, organizē tematiskas stundas, piedāvā vasaras darbus. Tomēr būtisks izaicinājums ir darba vidē balstīto mācību īstenošana birokrātiskā sloga un kapacitātes trūkuma dēļ. Eva Heislere uzsvēra arī kritisku problēmu — Latvijā nav izglītības iestāžu, kas spētu sagatavot elektroauto remonta un elektrotehniskās apkalpošanas speciālistus lidostai, kas rada ierobežojumus jaunās tehnikas uzturēšanā.

Konferences rezumējumā akcentēta ciešas sadarbības un darba vidē balstītas izglītības nozīme, lai efektīvāk sagatavotu jauniešus darba tirgum, risinātu prasmju un darbaspēka trūkumu un stiprinātu izglītības sistēmas sasaisti ar uzņēmējdarbības vajadzībām.

Īss video ieskats konferencē pieejams: https://www.facebook.com/share/r/1BhfHJrZUF/ . Īpašs paldies Rīgas Tehniskās koledžas direktorei Rūtai Gintautei-Marihinai, koledžas kolektīvam un jauniešiem par sirsnīgo uzņemšanu RTK viesmīlīgajās telpās!