18. martā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā diskusija “Kādu veidosim Latvijas nākotni, izmantojot ekonomikas pārmaiņu radītās iespējas”. Diskusijā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs (LBAS) Egils Baldzēns, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.

Uzsākot diskusiju, V. Gavrilovs pauda: “Šobrīd saskaramies ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem, ekonomiskiem un migrācijas izaicinājumiem. Apstākļos, kad Krievija ir uzsākusi karu Ukrainā, jo īpaši svarīga loma ir mūsu autonomijai un suverenitātei. Jābūt skaidram rīcības plānam – kādu ceļu iesim, kādu nākotni veidosim un kā sasniegsim energoresursu neatkarību no Krievijas. Mūs visus vieno kopēji mērķi, tāpēc jaunajā realitātē jādomā, kā vēl efektīvāk un precīzāk strādāt, uzlabojot sadarbību un stiprinot sociālā dialoga mehānismu. Mēs varam būt globāli un ietekmīgi tikai tad, ja esam integrēti.”

V. Dombrovskis diskusijā uzsvēra, ka tieši krīzes laikos vislabāk ir redzama sociālo partneru loma valsts attīstībā un krīžu pārvarēšanā. LDDK vienmēr ir parādījusi savu efektivitāti, piedāvājot konstruktīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, inovācijām un ekonomikas modernizācijai. V. Dombrovskis akcentēja, ka īstermiņā jākoncentrējas uz šobrīd svarīgākajām lietām – jāsniedz pēc iespējas lielāks atbalsts Ukrainai un jāievieš maksimālas sankcijas Krievijai. Tas, protams, radīs tālejošas sekas, piemēram, piegāžu ķēžu pārrāvumus un augstākas enerģijas cenas, kas būs jārisina vidējā termiņā un ilgtermiņā. Bet visiem ir skaidrs, ka ir jāvirzās prom no Krievijas energoresursiem, kas Latvijai radīs nopietnus izaicinājumus. Jārēķinās arī ar augstākām pārtikas cenām, kam būs globāla ietekme un jāmeklē risinājumi Eiropas savienības līmenī.

Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš izteica pateicību par labo sadarbību, kas līdz šim ir bijusi ar LDDK. K. Kariņš norādīja, ka mūs sagaida lieli izaicinājumi, bet ir skaidrs, ka pārvarēsim tos un būsim spēcīgāki. Karš daudz ko pasaulē maina, arī Eiropas kopējā drošības situācija ir pilnībā izmainījusies. Šobrīd svarīgākais izaicinājums – kā pārorientēt savu tirgu spiedīgos apstākļos? Latvijas valdība strādā pie tā, lai īsā termiņā attīstītu vēja ražotu elektrību, vienlaikus ir jādomā arī par citiem energoresursiem, kas jāiepērk no citām valstīm. Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir cieši jāsadarbojas ekonomikas pārorientēšanās posmā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem, meklējot citus tirgus, un lai saprastu, kādas investīcijas ieguldīt un kā lietderīgi izmantot ES finansējumu. A. K. Kariņš īpaši akcentēja uzņēmēju lomu darbinieku pārkvalifikācijas jautājumā, jo tieši darba devēji vislabāk pārzina, kādas prasmes ir nepieciešamas nozarēs.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra sociālā dialoga lomu un nepieciešamību ieklausīties sociālo partneru priekšlikumos, lai sasniegtu labākus un ātrākus rezultātus. Tāpat ir jādomā, kā kopīgi risināt dzīves dārdzību, kā palīdzēt pārkvalificēties un radīt jaunas darbavietas, aicinot uz trīspusējo sociālo dialogu, un valdības klātbūtne tajā ir ļoti svarīga.

EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, runājot par šībrīža situāciju pauda, ka ministrija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu drošību enerģijas resursu pieejamībā, kas šobrīd ir vissvarīgākais. I. Indriksone norādīja, ka Latvijai resursi ir pietiekami, tomēr jārēķinās ar sadārdzinājumu. Tāpat parlamentārā sekretāre pauda, ka iesāktie investīciju projekti nenovēršami kļūs dārgāki. Publiskā iepirkuma ietvaros būs jāpārvērtē esošie projekti, jo sadārdzinājums neļaus īstenot visas ieceres. Būtisks izaicinājums – nesamazināt iekšējo patēriņu. Uzņēmēji ir gatavi pārmaiņām, un valdība meklēs iespējas tās īstenot.

FM parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs uzsvēra vienota kapitāla tirgus nozīmi un Latvijas uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Šobrīd uzņēmumu ilgtspēja ir tiešā veidā sasaistīta ar finansējumu. Jābūt pilnvērtīgiem pētījumiem dažādās Latvijas jomās, lai saņemtu nepieciešamo finansējumu to īstenošanai.