16.septembrī norisinājās kokrūpniecības nozarē realizētā ERASMUS+ projekta “Skilled-Up” noslēguma konference par profesionālās izglītības mācību internacionalizāciju, 5. līmeņa mācību programmu izstrādi Eiropā un Baltijas valstīs un projekta rezultātiem. Konferences gaitā projekta sadarbības partneri apsprieda līdzīgu projektu izstrādi un parakstīja nodomu protokolu par turpmāko sadarbību.

“Pirms trim gadiem aizsāktā projekta mērķis ir sasniegts - starpvalstu sadarbības rezultātā radīta un “kaujas apstākļos” izmēģināta jauna, modulāra, darba vidē balstīta 5. LKI līmeņa profesionālās izglītības programma “Ražošanas vadība kokapstrādē”, kā arī aktualizēts attiecīgā līmeņa profesionālās kvalifikācijas standarts “Kokapstrādes tehnologs”, 

par projekta rezultātiem gandarīts ir Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Kokapstrādē, atšķirībā no mežsaimniecības un mežizstrādes sektora, ir īpaši izteikta nodarbināto aizplūšana vecumā pēc 35 - 44 gadiem. Viens no skaidrojumiem šādai situācijai ir saistīts ar nepietiekamu strādājošo profesionālo pilnveidi, kas likumsakarīgi noved pie nespējas sasniegt vēlamo karjeras izaugsmi, un šajā vecumposmā liek apsvērt citas karjeras iespējas. Kā liecina EM dati – 44% šajās profesijās nodarbināto ir ar vispārēju vidējo izglītību. Līdz ar to arī tika identificēta nepieciešamība radīt tādu profesionālās izglītības programmu, kas pēc tās satura un īstenošanas formas ir specifiski piemērota kokapstrādes un mēbeļu ražošanas sektorā nodarbinātiem speciālistiem, tiešā veidā atbildot uz izaicinājumiem, kas skar kvalificētā darbaspēka trūkumu sektorā vidējā un ilgtermiņā, ņemot vērā, ka apstrādes rūpniecībai saglabājas straujāki izaugsmes tempi, nekā vidēji tautsaimniecībā. Vienlaikus darbaspēka jautājuma risināšana profesionālās izglītības programmas ietvaros ne tik daudz ir saistāma ar jaunu potenciālo speciālistu piesaisti, cik ar jaunāko tehnoloģisko procesu izmantošanu, digitalizāciju, automatizāciju, procesu optimizēšanu – esošo nodarbināto speciālistu produktivitātes kāpināšanu kopumā.

“Tā kā kompetenču un autonomijas līmenis ražošanā pieredzējušiem speciālistiem ir virs tā, ko spējam ietilpināt programmās ar iegūstamo kvalifikāciju līdz 4. LKI līmenim, bet 6. LKI līmeņa augstākās izglītības programmās tiek ietverts nozīmīgs inženierzinātņu un akadēmiskās izglītības apjoms, kas šīs programmas padara mazāk elastīgas un apguves ziņā bieži arī pārāk laikietilpīgas ražošanā nodarbinātajiem, veidojot nozares profesionālās izglītības attīstības redzējumu, nozares organizācijas un uzņēmumi identificēja nepieciešamību attīstīt tieši 5. LKI līmeņa izglītības programmu, kas atbilstu darba tirgus pieprasījumam esošo zemāka līmeņa darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai līdz vidēja līmeņa ražošanas vadības speciālistiem kokapstrādē”, pastāstīja Bukonts.

Eiropas kokrūpniecības konfederācijas pārstāvis Deivids Džonsons (David Johnsson) uzsvēra pārkvalificēšanās (re-skilling) un kvalifikācijas paaugstināšanas (up-skilling) nozīmi darbaspēka attīstībā industriālajās nozarēs, kā arī sociālo partneru būtisko lomu profesionālajā izglītībā - sadarbības sekmēšanā starp darba devējiem, darba ņēmējiem un profesionālās izglītības sniedzējiem.

Lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību, Vācijas valdība ir izveidojusi programmu profesionālās izglītības atbalstam ar vēsturiski ievērojamu finansējumu -  500 miljoniem eiro, stāstīja Vācijas Federālās izglītības un pētniecības ministrijas pārstāvis Aleksandrs Hokradels (Alexander Hochradel), daloties  ar Vācijas pieredzi. Tāpat Vācijā ir pieejama finansiāla atlīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas realizē darba vidē balstītas mācības, un citas atbalsta programmas biznesam. 

Sākoties Civid-19 pandēmijai, Vācijas Federālā izglītības ministrija realizēja programmu digitālās mācību infrastruktūras nodrošināšanai un tai piemērota mācību satura un metožu attīstīšanai izglītības iestādēs.

Vācijā nepārtraukti tiek domāts par profesionālās izglītības attīstību veicinošu apstākļu uzlabošanu, piemēram, ieviešot minimālo algu mācekļiem. Kā signāls akadēmiskās un profesionālās izglītības līdzvērtīgumam, ieviesti arī jauni, citās valstīs atpazīstami nosaukumi: profesionālais bakalaurs un profesionālais maģistrs.

Duālā profesionālās izglītības sistēma ir Vācijas veiksmes stāsts – valsts ekonomisko sasniegumu centrālais elements. Sociālajam dialogam profesionālās izglītības attīstībā ir nozīmīga loma, arī sadarbība starp valstīm ir svarīga.

Hokradela kungs atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu profesionālās izglītības jomā, uzsverot, ka Vācijai ir ko mācīties no Latvijas.

Igaunijas Republikas Izglītības un pētniecības ministrijas pārstāve Rita Kaska (Rita Kask) dalījās pieredzē par 5. kvalifikācijas līmeņa tālākizglītības programmu ieviešanu Igaunijas profesionālajā izglītībā. Atbilstoši jaunajam Igaunijas VET standartam (2019) 4. līmeņa profesionālās programmas pēc vidusskolas tiek aizstātas ar 5. līmeņa tālākizglītības programmām. Igaunijā 5. kvalifikācijas līmeņa mācību programmu var ieviest, ja tiesības sniegt apmācību attiecīgajā mācību programmu grupā ir piešķirtas bez termiņa vai, ja mācību programmas atvēršanu atbalsta sociālie partneri un skolas vadība. 5. līmeņa studijas šobrīd ietvertas 238 skolu mācību programmās, 94 skolās tās ir ieviešanas procesā.

Saskaņā ar darba tirgus prognozēm 2027. gadā Igaunijā darbinieku skaits būs apmēram tāds pats kā 2019. gadā.  Nākotnē Igaunijas darba tirgum būs vajadzīgi gudri darbinieki, kas zina, kā ieviest, attīstīt, uzturēt un pārvaldīt tehnoloģijas dažādās jomās. Palielināsies to darbavietu skaits, kam nepieciešamas ne tikai datu analīzes prasmes, bet arī empātija un radošums, savukārt samazināsies to ikdienas darbu skaits, kurus ir viegli aizstāt ar tehnoloģijām.

Igaunijas izglītības stratēģijas 2035 uzdevumu vidū ir reģionālo izglītības centru koncepcijas izveide jaunu studiju veidu radīšanai un vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības un neformālās izglītības sasaistei, iespējas iegūt izglītību mazākos moduļos (bitesize learning un micro-credentials), “zaļais” un “digitālais pagrieziens” profesionālās izglītības un apmācību jomā un  5. līmeņa mācību programmu izstrāde. 

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Rūta Gintaute – Marihina uzsvēra, ka izglītības struktūrai būtu jāatbilst nodarbinātības struktūrai, kā arī jāatbalsta izglītības iestādes, kas sagatavo 5. līmeņa speciālistus. Labākajiem profesionālās izglītības kompetences centriem ieviešot 5. līmeņa tālākizglītības programmas, jāstiprina arī pieaugušo tālākizglītība, pauda Rūta Gintaute – Marihina.

Vidējās profesionālās izglītības pieredze izglītības programmu sasaistē ar darba tirgus prasībām jāievieš arī augstākajā izglītībā. Attiecībā uz profesionālo tālākizglītību, jāīsteno pāreja uz modulārajām izglītības programmām, uzsvēra Gintaute – Marihina.

Savukārt Lietuvā grozījumi Zinātnes un Augstākās izglītības likumā (2018 un 2020) paredz īsā cikla augstākās izglītības programmas 5. līmeņa kvalifikāciju iegūšanai. Šādas studiju programmas var īstenot kopīgi augstskolu koledžas un profesionālās izglītības (VET) iestādes, pastāstīja Lietuvas Republikas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas pārstāve Dr. Agne Kudarauskiene.

Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Jevgēņija Novicki - Bitnere (Eugenija Novicki - Bittner) dalījās ar projekta īstenotajiem rezultātiem, uzsverot, ka projekta rezultātā izstrādāts 5. līmeņa Eiropas Savienības prasībām atbilstošas tālākizglītības programmas saturs, kas realizēts DVB mācību veidā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Latvijā izstrādāts arī 5.LKI līmeņa profesijas standarts un rosinātas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz 5.līmeņa tālākizglītības programmām.

Konferences noslēgumā projekta partneri parakstīja nodomu protokolu, apņemoties turpināt īstenot projekta izstrādātos mērķus visā Eiropā. Projekta īstenotāji atzīst, ka, ir svarīgi nodot duālās izglītības iespējas citām nozarēm, pamatojoties uz šī īstenotā projekta pieredzi un paraugpraksi, tāpēc parakstītāji vienojas dalīties pieredzē un paplašināt duālās izglītības izpratni, kā arī  izveidot nozaru prasmju aliansi, garantējot turpmāku pieredzes un informācijas apmaiņu, kā arī  izstrādāt Eiropas kvalitātes profesionālās izglītības apmācības programmu, kuras mērķis ir uzlabot darbaspēka prasmes dažādās nozarēs gan Baltijas, gan citās Eiropas valstīs.

Konferences prezentācijas pieejamas: https://www.skilled-up.eu/activities