Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis finansējuma pakāpenisku palielināšanu profesionālajai izglītībai, taču reāla finansējuma piešķiršana būs atkarīga no kopējām valdības un Saeimas prioritātēm un 2023. gada valsts budžeta iespējām.

Š.g. 15. februārī Ministru kabinets atbalstījis konceptuālā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” piedāvātos risinājumus:

• pakāpeniski palielināt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai;
• pakāpeniski palielināt valsts finansēto vietu skaitu profesionālās izglītības programmās;
• nodrošināt normatīvajā regulējumā noteikto izmaksu minimumu (šobrīd budžeta finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas tikai 83.9% no normējamām izmaksām un dienesta viesnīcu izmaksām)
• finansēt mācību prakšu organizēšanas izmaksas un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksas.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu minētajiem priekšlikumiem tiks skatīts valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 105 un Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālais ziņojums lasāms šajā saitē. 

LDDK uzsver, ka situācija, kad valsts budžeta piešķirtais finansējums nesedz pat normatīvajos aktos noteiktās minimālās izmaksas profesionālās izglītības programmu finansēšanai, ir pretrunā ar Nacionālās attīstības plānā 2021. - 2027. gadam noteikto mērķi palielināt izglītojamo skaita proporciju profesionālās vidējās izglītības pakāpē līdz 50% (50% vidusskolā un 50% profesionālās izglītības iestādē pēc 9. klases), lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar darba tirgū pieprasītiem speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju. 

Riski nepietiekami finansētas profesionālās izglītības gadījumā, ja situācija netiks uzlabota:

1. Ekonomiskie riski: 

-  Nepietiekams finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

-  Apdraudēta profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte;

-  Netiek investēts programmu kvalitātes uzlabošanā un aktualizācijā;

-  Darba tirgū nonāk nepietiekami sagatavots darba spēks.

2. Sociālie riski:

-  Pedagoģiskā personāla piesaistes problēmas, t.sk. nozaru speciālistu piesaiste pedagoga darbam;

-  Sadarbības pasliktināšanās ar darba devējiem mācību prakšu, kvalifikācijas prakšu un DVB mācību īstenošanā;

-  Izglītojamo skaita, kas izvēlās apgūt profesionālās izglītības programmas, samazinājums.

3. Komunikācijas riski:

-  Apdraudēts profesionālās izglītības prestižs.

Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas līdz šim veiksmīgi īstenotās reformas profesionālajā izglītībā, tai skaitā ievērojamos panākumus profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, LDDK ir pārliecināta par valsts budžeta investīciju profesionālajā izglītībā atdevi un aicina valdību un Saeimu turpmāk rast iespējas palielināt finansējumu profesionālajā izglītībā.