2021.gada 9.decembrī norisinājās ikgadējā Nozaru ekpertu padomju (turpmāk - NEP) tiešsaistes konference par aktualitātēm profesionālajā izglītībā un NEP darbā, pulcējot nozaru, izglītības un valsts pārvaldes pārstāvjus. Konferencē NEP un valsts puses pārstāvji pārrunāja gada laikā paveikto, īpašu uzmanību vēršot uz nozaru kvalifikāciju sistēmu attīstību, kurā būtiska loma ir arī NEP.

Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa sniedza ieskatu par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras esošo situāciju un nākotnes perspektīvu Eiropas kontekstā. Izaicinājums Latvijai - kļūt elastīgākiem domāšanā, jo pārmaiņas jāsāk jau nozares līmenī, tikai tad var notikt tālāka virzība ietvarstruktūru ieviešanā.

Izglītības eksperts Jānis Gaigals un RTU profesore, Latvijas Kvalitātes biedrības pārstāve, NEP eksperte Inga Lapiņa iepazīstināja ar nozaru kvalifikāciju sistēmas ideju. 

Profesionālo kvalifikāciju sistēma aptver visus svarīgākos elementus, kuros NEP ir iesaistīti. Tā ir sistematizēts nozares prasību kopums profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei, ko veido nozares kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības, profesionālās izglītības saturs un profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas, atzīšanas un piešķiršanas nosacījumi. 

“Pabeidzot profesionālās izglītības satura reformu un  nodrošinot atbilstošu normatīvo bāzi, notiek fundamentālas izmaiņas. Profesionālās izglītības likuma grozījumi ļaus īstenot tos lozungus, par kuriem mēs runājām iepriekšējos 30 gadus.”

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, runājot par starptautisko prasmju standartu integrācijas nozīmi un to izmantošanas praksi, uzsvēra, ka vēl joprojām ir daudz neaktualizētu profesiju standartu: “Šobrīd VISC reģistrā ir daudzi novecojuši standarti, Latvijas sistēma ir birokrātiska,-  nav profesiju standartu izstrādes organizētāja (procesa menedžera) un sasaistes ar starptautiskajiem profesiju  standartiem. Latvijas jaunieši ir vāji sagatavoti, salīdzinot ar starptautiskiem (WSI) standartiem.”   Traidās uzskata, ka standartu sagatavošanā jāizmanto starptautiskie (WSI) standarti, kā arī rosina stiprināt metodisko darbu tehnikumos: “Katrs tehnikums nevar būt flagmanis vairākās jomās, varbūt lietderīga būtu šaurāka institucionālā specializācija.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča pastāstīja par Kultūras un radošo industriju jomas izglītības aktualitātēm un nākotnes perspektīvu. Profesionālās izglītības likuma grozījumi paredz, ka kultūras nozares un radošo industriju jomā nozaru ekspertu padome ir Kultūras ministrijas izveidotā Kultūrizglītības padome, kuras darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. LNKC eksperti jau piedalās NEP procesos. Nozaru kvalifikāciju sistēmas tiks papildinātas ar mūzikas, dejas, teātra un lietišķās mākslas jomām.

Konferences ietvaros arī norisinājās diskusija par vienotas eksaminācijas principu ieviešanu  profesionālajā izglītībā, nozarēm saskaroties ar profesiju standartiem neatbilstošu eksāmenu kvalitāti.

Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs norādīja, ka šobrīd profesionālās kvalifikācijas eksāmeni netiek orgnaizēti neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādēm, kuras ir ieinteresētas, lai audzēkņi sekmīgi nokārtotu eksāmenu. Tas rada risku, ka darba tirgū nonāk speciālisti, kuri nav apguvuši profesiju atbilstoši nozares prasībām. Pēdējos gadus esam ļoti aktīvi iesaistījušies profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādē un komisijas veidošanā. Ņemot vērā starptautisko pieredzi, arī Latvijā, iespējams, profesionālā kvalifikācija būtu jāpiešķir nozarei sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādi” viņš rosināja. ”

Arī Transporta un loģistikas NEP priekšsēdētājs, Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns pievienojās viedoklim par nozares iesaistes priekšrocībām speciālistu sertificēšanā, kā arī dalījās ar jūrniecības nozares pieredzi. Viņš uzsvēra aspektus, kas būtu jāņem vērā, veidojot nozares sertificēšanas sistēmu: “Pirmkārt, jāizvēlas, kas eksamināciju veiks – tieši nozares speciālisti var izvērtēt un pateikt, vai audzēknim ir pietiekošs līmenis. Otrkārt, pirms profesionālās izglītības likuma apstiprināšanas būtu jāizvērtē normatīvie akti. Treškārt, metodikā, kā tiek apmācīti eksaminētāji, jābūt noteiktai kārtībai, lai būtu kompetenti speciālisti, kas eksāmenu pieņem. Ceturtkārt - jābūt datu bāzei, lai varētu veikt izglītības ieguves apliecības autentiskuma pārbaudi.”  

AS “Sadales tīkls” Mācību centra direktore Kristīne Blumberga norādīja, ka nozarei nepieciešams iesaistīties, lai uzlabotu mācību saturu, tai skaitā eksaminācijā – saiknei ir jābūt. Jautājums ir par to, kādi ir mācībspēki, kas strādā, un vai šādi centri varētu tikt piedāvāti, lai celtu profesionālo priekšmetu pedagogu kvalifikāciju. Redzam to, ka centru funkcijai jābūt plašākai. Virziens kurā iet – prasmju izvērtēšana jau esošajiem darbiniekiem, jo šobrīd tiek birokrātiski piešķirts papīrs par kvalifikācijas apgūšanu.”

Konferencē tika pārrunātas aktualitātes saistībā ar ES finansētajiem projektiem. IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā Gunta Arāja iepazīstināja ar plānotajām investīcijām profesionālajā un pieaugušo izglītībā: “Ir veiktas apjomīgas iepriekšējās investīcijas gan mācību vides sakārtošanā, gan izglītības saturā. Investīcijas plānots turpināt. Svarīga iepriekšējo investīciju ilgtspēja, piemēram, modulāro programmu nostiprināšana izglītība saturā.” Plānots turpināt investīcijas PII infrastruktūrā aptuveni 47 milj. EUR apmērā. Tāpat turpināsies investīcijas energoefektivitātes uzlabošanai PII 19,1 milj. EUR.  

Pieaugušo izglītībā paredzēts atbalsts pieaugušo individuālās vajadzībās balstītai apmācībai, veicināta motivācija mācīties, atbalsts pašām mācībām noteiktām sociālām grupām – mērķauditorija – pieaugušie nodarbinātie – PII nozīmīgi partneri. Nozaru vajadzībās balstīta pieaugušo izglītība – dod iespēju atbalstīt uzņēmumu vajadzībām atbilstošās mācības caur nozares asociācijām.  

NEP nacionālā koordinatore Anita Līce iepazīstināja ar NEP darbības aptaujas rezultātiem, secinot, ka kopumā NEP savu ietekmi vērtē augstāk kā 2019. gadā. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem NEP stiprā puse ir atzinumu sniegšana un ekspertu deleģēšana, kā arī nozaru kvalifikāciju sistēmu aktualizācija, taču nodarbinātības piedāvājuma un pieprasījuma jautājumu risināšana, kā arī karjeras atbalsta sniegšana un nozares profesiju prestiža celšana ir mazāk sekmīgi īstenotas funkcijas NEP locekļu vērtējumā. Tāpat jāpalielina darba ņēmēju pārstāvniecība, kas vēl joprojām nav pietiekama.

Konferencē tika vērtēta līdzšinējā NEP darbība un apskatīti labās prakses piemēri, NEP un LDDK ieguldījums Profesionālās izglītības likuma pilnveidē, kā arī LDDK īstenotā darba vidē balstītu mācību projektā paveiktais u.c. 

Konferences prezentācijas pieejamas šeit.