Šodien, 30. jūnijā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas Nozaru ekspertu padomju (NEP) sekretariāta organizētā kārtējā konference par aktualitātēm NEP darbā, kā arī profesionālajā un pieaugušo izglītībā. Pasākuma laikā tika pārrunātas aktualitātes profesionālās izglītības finansēšanā un tālākizglītības attīstībā. Tāpat tika apskatītas tādas tēmas kā mikrokvalifikācijas, darba tirgus prognozēšanas sistēmas attīstība, darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā, NEP iesaiste mācīšanās rezultātu novērtēšanas sistēmas pilnveidē, darba ņēmēju plašāka iesaiste NEP darbā un citi jautājumi.

Atklājot konferenci, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone izteica pateicību NEP ekspertiem par lielo ieguldījumu, definējot nozaru redzējumu par profesionālās izglītības iestāžu tīkla un programmu piedāvājuma attīstību, tai skaitā izvērtējot skolu stratēģijas un sniedzot savus priekšlikumus. "NEP ir nozīmīga platforma, uz kuras pamata analizēt, diskutēt, izprast un kopīgi meklēt risinājumus", viņa uzsvēra.

Ir jāturpina darbs pie NEP lomas nostiprināšanas, lai sekmētu izglītības sasaisti ar darba tirgus vajadzībām. To var paveikt, gan skaidri nosakot NEP funkcijas Profesionālās izglītības likumā, gan piesaistot papildus finansējumu NEP funkciju pilnvērtīgai īstenošanai.

Mūsu kopīgais mērķis ir kopā atrast un spert reālus, praktiskus soļus, lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti un aktualitāti darba tirgū, balstoties uz analīzi, kompetenci, izpratni, kompromisu, arī reālām izglītības sistēmas iespējām. NEP ir milzīgs resurss, kas atbalsta profesionālās izglītības attīstību, rosina un veicina pārmaiņas, lai profesionālā izglītība būtu kvalitatīva un darba tirgū pieprasīta" pauda Meņģelsone.

Veicot salīdzinājumu Baltijas valstu līmenī, LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja p.i., nacionālais NEP koordinators Rihards Blese atzina, ka Nozaru ekspertu padomju funkcijas Baltijas valstīs ir līdzīgas, tomēr Latvijas NEP funkcijas ir plašākas, kas saistīts ar to, ka daļu funkciju Igaunijā un Lietuvā veic institūcijas, kas koordinē NEP. Savukārt Igaunijā, atšķirībā no citām Baltijas valstīm, NEP nodrošina lielu ietekmi uz profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas procesu, jo pārrauga un piešķir tiesības organizācijām un iestādēm veikt eksamināciju un piešķirt kvalifikāciju. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vecākā eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele, runājot par darba ņēmēju iesaisti NEP, uzsvēra, ka to iesaisti veicinātu skaidru mērķu un ieguvumu definēšana. Nepieciešams veicināt darba ņēmēju iesaisti pieaugušo izglītībā, attīstot prasmju fondus un izmantojot koplīgumu sniegtās iespējas, kā arī strādājot ar likumdošanas iniciatīvām, kas motivētu visas puses aktīvāk iesaistīties mūžizglītības procesos.

Metālaspstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību NEP pārstāvis, biedrības “Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija” pārstāvis, SIA “INTRAC Latvija” tehniskais direktors Andrejs Stoļarovs, runājot par profesionālo izglītību, uzsvēra, ka šobrīd NEP aktīvi iesaistās izglītības kvalitātes pilnveidē, tai skaitā eksaminācijas procesa uzlabošanā. Izglītības saturs nereti nav atbilstošs profesijas standartiem, kā arī ir nepietiekama materiāli tehniskā bāze. Biedrības “Lauksaimniecības un Industriālās Tehnikas asociācija” valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs piebilda, ka attīstību bremzē arī informācijas nepietiekamība par jaunākajām tehnoloģijām nozarē un pasniedzēju kompetences trūkums: "ir jāceļ kvalitāte - jāpalielina nozares pārstāvju iesaiste profesiju kvalifikācijas eksāmenu norisē, veicinot to objektivitāti un atbilstību nozares prasībām". Asociācijas pārstāvji sadarbībā ar LDDK, VISC un citām iesaistītajām pusēm ir sagatavojuši projektu, lai piedāvātu risinājumu identificētajām problēmām.

Vairākas nozares ir identificējušas vajadzības pēc profesionālās tālākizglītības kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 5. līmenī, kā arī augstākos līmeņos, kas ir nozīmīgas, lai nodrošinātu nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu atbilstoši jaunākajām nozares prasībām. Šajā procesā nozīmīga ir NEP loma, attīstot nozaru kvalifikācijas struktūras. Gan NEP, gan valsts pusei kopīgi jārisina kvalitātes nodrošināšanas jautājums tālākizglītības programmu piedāvātājiem. Būtiski neierobežot iespējas šīs izglītības programmas īstenot tajās izglītības iestādēs, kurās nozares vērtējumā ir atbilstoši resursi un kompetence, tai skaitā attīstot profesionālās tālākizglītības centrus. Eksperti atzina, ka svarīgi saglabāt elastīgu pieeju profesionālās tālākizglītības īstenošanā arī augstākajā līmenī.

Pētniece Anita Līce iepazīstināja ar tendencēm mikrokvalifikāciju attīstībā, uzsverot, ka pasaulē alternatīvo (mikro) kvalifikāciju popularitāte strauji aug, to īpaši ir veicinājusi Covid-19 pandēmija. Šobrīd tiek plānots izstrādāt vienotu likumdošanas ietvaru un definīciju  mikrokvalifikācijām ES līmenī. Latvijā šobrīd ir liels uzsvars uz neformālo izglītību, tomēr mikrokvalifikācijām ir liels potenciāls profesionālajā, tai skaitā augstākajā izglītībā. "Būtiski saglabāt šīs izglītības formas elasīgumu un izvairīties no pārregulācijas", atzina pētniece.

Ar aktualitātēm profesionālās izglītības finansēšanā iepazīstināja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Laura Vikšere, atzīstot ka nepieciešamas izmaiņas profesionālās izglītības sistēmas finansēšanas modelī, jo "nauda seko skolēnam” nav attaisnojusi cerības. Priekšlikums šobrīd ir palielināt bāzes finansējumu, kā arī pārskatīt koeficientus. Izstrādāti kritēriji valsts budžeta finansējuma piešķiršanai pašvaldību un citu īpašnieku dibināto izglītības iestāžu programmām, tomēr konkrēts rīcības plāns vēl jāizstrādā. Nākamgad varētu uzsākt darbu pie koeficientu pārskatīšanas, iesaistot arī nozaru pārstāvjus.

Reaģējot uz nozaru pieprasījumu pēc kvalitatīviem un aktuāliem datiem darba tirgus un izglītības tendenču datiem, valsts iestāžu pārstāvji iepazīstināja ar izstrādes procesā esošiem rīkiem, kas atvieglotu aktuālākās informācijas ieguvi un izmantošanu. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols un Nodarbinātības valsts aģentūras Klientu apkalpošanas vadības un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs iepazīstināja ar darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas sniegtajām iespējām, savukārt, IZM Informācijas tehnoloģiju un nodrošinājuma departamenta risinājuma attīstības vadītāja Austra Irbe demonstrēja Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīka iespējas.