Lai iepazītos ar nozarei būtisko izglītības iestādēs īstenoto programmu sniegumu, Metālpastrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozares ekspertu padomes Autotransporta un Spēkratu apakšpadomju pārstāvji septembrī apmeklēja Kurzemes reģiona profesionālās izglītības iestādes - Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību, Liepājas Valsts tehnikumu un Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu (Kandavā). Skolu apmeklējumā piedalījās arī lauksaimniecības nozares eksperti un pārstāvji no Izglītība sun zinātnes ministrijas. Eskepri vēlējās apzināt  izglītības iestādēs īstenoto programmu prakšu vietu nodrošinājumu, darbaspēka pieprasījumu reģionā, iespējām piesaistīt izglītojamos, izglītības programmu nodrošinājumu ar profesijas standartu prasībām atbilstošām iekārtām, tehniku, instrumentiem, uzskates līdzekļiem u.c. mācību metodiskajiem materiāliem, kā arī pārrunāt nozares pārstāvju redzējumu par citu mašīnzinību sektora profesionālo kvalifikāciju attīstības iespējām. 

Ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības sniegumu iepazīstināja tās  vadītāja Linda Zeltiņa: “Pārsvarā izglītības iestādi izvēlas Dienvidkurzemes novadā dzīvojošie jaunieši, kā arī audzēkņi no Liepājas, Saldus un Kuldīgas novadiem. Cīrava pamatoti lepojas ar skolas jauniešu sasniegumiem profesionālās meistarības konkursos, ir iegūtas zelta, sudraba un bronzas godalgas valsts mērogā. Apkopotā informācija par Cīravas struktūrvienības absolventiem liecina, ka automehāniķa kvalifikācijā 36 % absolventi strādā profesijā, savukārt 18% no absolventiem darbs kādā mērā ir saistīts ar iegūto profesiju. Lauksaimniecības tehnikas mehāniķa kvalifikācijā 86%  absolventu strādā iegūtajā profesijā.”

Skola sadarbojas ar zemnieku saimniecībām, lai nodrošinātu apmācībai nepieciešamo tehniku. Tāpat saimniecībās tiek rīkotas praktiskās mācības. Z/S “Pīlādži” un Z/S Kalves pārstāvji iepazīstināja ekspertus ar prakšu norisi saimniecībās.   

Liela loma struktūvienības attīstībai nākotnē iri sadarbībai ar vietējo pašvaldību. Z/S “Pīlādži” finanšu direktors, Dienvidkurzemes novada domes deputāts Edgars Putra iepazīstināja nozaru ekspertus ar pašvaldības aktivitātēm, lai izvērtētu profesionālās izglītība sprogrammu piedāvājuma iespējas Cīravā.

MMM NEP Autotransporta apakšpadomes vadītājs, Auto Asociācijas pārstāvis Ingus Rūtiņš, informējot par Autotransporta un Spēkratu apakšpadomju ekspertu veiktajām aktivitātēm, uzsvēra, ka NEP eksperti ir izstrādājuši un iesnieguši Izglītības un zinātnes ministrijai nozares ekspertu padomes redzējumu par programmu piedāvājuma attīstību. NEP redzējums – izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt konkurētspējīgu pakalpojumu ar mūsdienu tehnoloģijām atbilstošām iekārtām un aprīkojumu, ņemot vērā straujo nozares tehnoloģiju attīstību, tas nepārtraukti jāpilnveido. 

“Mašīnzinību programmas ir dārgas, līdz ar to, lai izglītība būtu kvalitatīva un efektīva, tā jākoncentrē modernizētos centros. Skolām, izvērtējot esošās iespējas un izstrādājot stratēģijas, ir rūpīgi jāanalizē profesijas standartu saturs. Ir būtiskas atšķirības starp autoatslēdznieka un automehāniķa kvalifikācijām. Ir objektīvi jāizvērtē savi resursi un materiālās iespējas” pauda I. Rūtiņš.

LDDK nozaru ekspertu padomju koordinatore Gunta Beperščaite iepazīstināja ar nozares ekspertu veikto darbu, lai izglītības iestādes maksimāli elastīgi varētu nodrošināt automobiļu remontam un smago spēkratu remontam nepieciešamās kompetences. 

Nozares eksperti ir strādājuši pie tā, lai modulāro programmu saturs starp automehāniķa un smago spēkratu mehāniķa kvalifikācijām būtu maksimāli konsolidēts un elastīgs. Ir darīts viss, lai lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa kvalifikācijas ietvaros būtu iespējams kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūt smago spēkratu atslēdznieka kvalifikāciju. Saturs ir veidots tā, lai izmantojot tālākizglītības iespējas, būtu iespējams iegūt gan automehāniķa, gan smago spēkratu mehāniķa, gan tālākajā posmā arī transportlīdzekļu diagnostiķa un sauszemes transportlīdzekļu tehniskā vērtētāja kvalifikācijas. 

Nozares eksperti aicināja izglītības iestādes vadību izvērtēt modulārās izglītības priekšrocības un nodrošināt elastīgas iespējas jauniešiem iegūt dažādas lauku reģionam nepieciešamās kompetences.

Apkopojot ekspertu viedokļus, secināts, ka izglītības iestādē esošais materiālais nodrošinājums ir pietiekams, lai iemācītu atslēdznieka līmeņa prasmes un kompetences, tomēr automehāniķa, kā arī smago spēkratu mehāniķa prasmju un kompetenču apguvei nepieciešamais materiālais nodrošinājums ir nepilnīgs - tas neatbilst esošajām nozares attīstības tendencēm. Lai izglītojamie varētu apgūt jaunākās un modernākās lauksaimniecības mehanizācijas tehnoloģijas, izglītības iestādei ir jāturpina un jāpaplašina sadarbība ar lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī jāmeklē risinājumi tehnikas nomai.

Eksperti, viesojoties Liepājas Valsts tehnikumā (turpmāk LVT), apmeklēja automehāniķa, mehatronisku sistēmu tehniķa, elektrotehniķa un metināšanas kvalifikāciju apmācībai paredzētos specializētos kabinetus un mācību darbnīcas, kur tika iepazīstināti ar mācībām pieejamo tehniku, iekārtām un mācību metodiskajiem materiāliem. 

LVT direktors Agris Ruperts iepazīstināja ar tehnikuma autotransporta izglītības programmu piedāvājumu Kurzemes reģionā, sadarbības partneriem un autoservisu sniegto pakalpojumu struktūru Liepājā, kā arī par izglītības iestādes veiktajām aktivitātēm mašīnzinību programmu piedāvājuma paplašināšanā. Izglītības iestādē ir uzsākta izglītības programmas “Aviācijas transports” ar kvalifikāciju “Gaisa kuģu mehāniķis” īstenošana. Apmācība notiek ciešā sadarbībā ar aviācijas nozares pārstāvjiem, “airBaltic Training” pilotu akadēmiju, prakses vietas tiek nodrošinātas Liepājas un Rīgas lidostās.

NEP eksperti un LVT pārstāvji diskutēja par iespējām Liepājā nodrošināt apmācību nozarei ļoti nepieciešamajās profesijās, kas šobrīd Kurzemes reģiona izglītības iestādēs netiek piedāvātas, vai ir nozares prasībām neatbilstošā līmenī. Eksperti un LVT vadība kopīgi apsvēra iespējas piedāvāt apmācību profesionālajās kvalifikācijās “Autovirsbūvju remontatslēdznieks”, “Transportlīdzekļu krāsotājs” un “Smago spēkratu mehāniķis”.

Pilsētā un reģionā ir nepieciešami arī transportlīdzekļu krāsotāji un autovirsbūvju remontatslēdznieki. LVT ir potenciāls attīstīt arī šo kvalifikāciju piedāvājumu. Lai varētu ieviest transportlīdzekļu krāsotāja un auto virsbūvju remontatslēdznieka programmas, LVT ir jāatrisina divas problēmas – telpu trūkums Liepājā un investīcijas, kas nepieciešamas specifiska, tieši šīm kvalifikācijām nepieciešama aprīkojuma iegādei”, pauda A. Ruperts, iepazīstinot ar izglītības iestādes redzējumu par mašīnzinību programmu piedāvājuma attīstību.

Eksperti atzinīgi vērtēja tehnikuma ieguldījumu autotransporta izglītības programmā, uzsverot, ka programmas materiālais nodrošinājums ir ļoti labs un pilnībā, ar augstu kvalitāti nodrošina profesijas standartā “Automehāniķis” izvirzītās prasības. NEP eksperti secināja, ka izglītības iestādē esošās iekārtas, speciālie instrumenti un cits aprīkojums, kā arī pārējo programmu materiālais nodrošinājums lielā mērā spēj nodrošināt profesionālās kvalifikācijas “Smago spēkratu mehāniķis” prasības. It īpaši tika novērtēta iespēja smago spēkratu mehāniķa apmācībā izmantot stendus, iekārtas un instrumentus, kas paredzēti elektronisko vadības sistēmu uzbūves apguvei un bojājumu diagnostikai, hidraulikas un pneimatikas apmācībai. 

NEP eksperti secināja, ka izglītības iestādē ir veikti lieli un kvalitatīvi ieguldījumi mašīnzinību aprīkojumā, bet salīdzinoši nelielā izglītojamo skaita dēļ, esošais aprīkojums šobrīd netiek efektīvi noslogots. 

MMM NEP Autotransporta apakšpadomes vadītājs, Auto Asociācijas pārstāvis Ingus Rūtiņš uzsvēra, ka NEP ir ieinteresēta LVT potenciāla izmantošanā un nozarei nepieciešamo speciālistu apmācības paplašināšanā Liepājā: “LVT automehāniķa kvalifikācijā katru gadu būtu jāuzņem vismaz divas grupas. Kurzemes reģionā nav nevienas skolas, kurā tiktu mācīti transportlīdzekļu krāsotāji un autovirsbūvju remontatslēdznieki. Liepāja ir tā pilsēta, kurā NEP saskata nepieciešamību un iespējas šo kvalifikāciju programmas ieviest.”

“Smago spēkratu remonta sektorā Kurzemē ir izveidojusies kritiska situācija. Nav izglītības iestādes, kas spētu nodrošināt nozares vajadzības pēc kvalitatīviem speciālistiem. Spēkratu NEP eksperti, redzot skolā esošo aprīkojumu, saskata ļoti lielu potenciālu LVT attīstīt arī smago spēkratu mehāniķa kvalifikācijas izglītības programmas. Ja LVT būtu iespējas sadarboties ar Cīravu, kur ir pieejama tā tehnika, kas Liepājā trūkst, tad programma būtu nodrošināta un ar augstu potenciālu kvalitatīvai apmācībai” norādīja MMM NEP Spēkratu apakšpadomes vadītājs, SIA “IntracLatvija” tehniskais direktors Andrejs Stoļarovs.

Ekspertiem viesojoties Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā (Kandavā) (turpmāk KLT), Dace Rozentāle, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma direktore, iepazīstināja tos ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma attīstības un investīciju stratēģijā 2021. – 2027. gadam iekļauto plānu mašīnzinību un mašīnbūves izglītības programmu piedāvājuma paplašināšanai, veiktajām investīcijām programmu modernizēšanā un izglītības iestādes viedokli par nepieciešamajiem ieguldījumiem, lai Kandavā un tās struktūrvienībās mācību process varētu notikt modernizētās telpās un ar modernizētu aprīkojumu.

Nozares eksperti un KLT pārstāvji diskutēja par problēmām izglītojamo piesaistē smago spēkratu mehāniķa profesijas apguvei. Jauniešiem populāra ir lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa profesija, kuras attīstībai KLT ir liels potenciāls.

Pēc iepazīšanās ar KLT esošo tehniku, iekārtām un mācību metodiskajiem materiāliem, eksperti atzinīgi vērtēja tehnikuma pedagogu iniciatīvu un ieguldījumu lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas, apkopes un remonta apmācībā, kā arī automehāniķa profesijas audzēkņu apmācībā, kas atspoguļojas izglītības iestādes sasniegumos profesionālās meistarības konkursos Latvijā un starptautiski.