2026. gada 19. martā norisinājās LDDK biedru sapulce, kuras otrajā daļā notika paneļdiskusija. Tajā 14. Saeimas frakciju pārstāvji tika iepazīstināti ar LDDK ekspertu redzējumu par ekonomiskajiem mērķiem nākamajam politiskajam ciklam. Diskusijā, ko vadīja LDDK prezidents Andris Bite, frakciju pārstāvji pauda savu nostāju par ekonomiskajām prioritātēm, savukārt LDDK biedriem bija iespēja uzdot jautājumus.

Diskusijā iezīmējās četri galvenie faktori, kas tuvākajos gados noteiks tautsaimniecības attīstību: nepastāvīga un mainīga vide, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujā attīstība, resursu efektīvas izmantošanas nozīme, kā arī darbaspēka trūkums. Šīs tendences veidos fonu jebkurai izvirzītajai prioritātei, un tās būs jāņem vērā, lai Latvijas ekonomika spētu ne tikai pielāgoties, bet arī saglabāt konkurētspēju.

Paneļdiskusijā galvenie temati bija sociālais dialogs un tā attīstība, cilvēkkapitāls, kā arī valsts izdevumu mazināšana, lai līdzekļus novirzītu prioritāšu īstenošanai.

LDDK uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā valdības sektora izdevumi pieauguši par 7 miljardiem eiro, kas skaidri norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgākas un efektīvākas publisko līdzekļu izmantošanas. Diskusijā par valsts izdevumiem un fiskālo disciplīnu izskanēja atšķirīgi viedokļi.

Latvijas Republikas finanšu ministrs un partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes loceklis Arvils Ašeradens norādīja, ka pamati izdevumu pārskatīšanai jau ir izveidoti – ir ieviesta sistēma publisko līdzekļu efektivitātes izvērtēšanai, kas ļauj ik gadu samazināt izdevumus par 270 miljoniem eiro. Tomēr atzina, ka ar to nepietiek, jo ietaupījumi tiek novirzīti citām prioritātēm. Šobrīd ir sagatavoti pamati uz rezultātu vērstai izdevumu samazināšanai, un ir izveidota sistēma, kā tiek strādāts ar pakalpojumiem.

Savukārt partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija) pārstāvis, 14. Saeimas deputāts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs akcentēja, ka ilgstoša dzīvošana ar budžeta deficītu nav savienojama ar uzņēmējiem nepieciešamo stabilitāti. Dzīve uz parāda neveido prognozējamu vidi, bet bez tās uzņēmējdarbība nevar attīstīties. Viņš arī norādīja, ka, ja būs iespēja, no valdības puses ir gatavs šo pieeju mainīt.

Politiskās partijas “Nacionālā apvienība” valdes priekšsēdētāja un 14. Saeimas deputāte Ilze Indriksone uzsvēra trīs principus: valstij nevajadzētu darīt to, bez kā var iztikt. Sabiedrībā trūkst uzticības valdībai, kas rada liekus procesus un budžeta plānošanā vispirms jānosaka prioritātes, jo tikai tad kļūst redzamas iespējamās rezerves. Viņa arī atgādināja, ka taupīšana pati par sevi nav mērķis – būtiski ir saprast, kā palielināt ienākumus.

Cilvēkkapitāla un darbaspēka pieejamības jautājumi izgaismoja vienotas politikas trūkumu un nepieciešamību pēc ilgtermiņa risinājumiem. LDDK šeit izvirza konkrētu mērķi – līdz 2030. gadam palielināt nodarbināto skaitu līdz 950 tūkstošiem (2025. gadā – 883 tūkstoši), uzsverot mērķtiecīgas cilvēkkapitāla attīstības nozīmi.

Politiskās partijas “Progresīvie” valdes loceklis un Latvijas Republikas satiksmes ministrs Atis Švinka vērsa uzmanību uz sabiedrības sašķeltību un atšķirīgo izpratni par būtiskiem jautājumiem. Viņš norādīja, ka, piemēram, demogrāfiju nevar vērtēt tikai caur dzimstības prizmu - jāņem vērā arī veselība un dzīves ilgums, kas prasa kvalitatīvas investīcijas. Tāpat viņš uzsvēra vienotas pieejas trūkumu attieksmē pret iebraucējiem.

Noslēgumā tika iezīmēti gan izaicinājumi, gan progress, diskutējot par sociālo dialogu un uzņēmēju ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Viktors Valainis, Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklis un Latvijas Republikas ekonomikas ministrs sociālo dialogu kopumā vērtēja pozitīvi, uzsverot, ka tas ar gadiem ir kļuvis stiprāks. Vienlaikus viņš norādīja, ka tieši Darba likuma grozījumi būs izšķirošs pārbaudījums, vai Saeima un politiķi patiešām ir gatavi pieņemt lēmumus, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Viņaprāt, LDDK dati skaidri parāda šo izmaiņu nepieciešamību, un fakts, ka tās atbalsta 20 darba devēju organizācijas, apliecina, ka tas ir reāli īstenojams un būtisks solis.

Politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka uzņēmēju organizācijas tiek uzklausītas, taču politiķu rīcība ne vienmēr tam seko. Viņaprāt, Latvijā trūkst uzņēmēju tiešas iesaistes politikā, kas apgrūtina sabiedrības izpratni par privātā sektora lomu ekonomikā. Viņš aicināja uzņēmēju organizācijas aktīvāk virzīt savus pārstāvjus politikā, vienlaikus kritizējot esošo politisko vidi un uzsverot nepieciešamību pēc būtiskām pārmaiņām valsts pārvaldē.

Uzņēmēju un politiķu dialogs ir būtisks priekšnoteikums kvalitatīvai lēmumu pieņemšanai. Diskusijā skaidri iezīmējās, ka problēmas un risinājumi lielā mērā jau ir identificēti, tāpēc izšķiroša būs politiskā griba tos īstenot praksē. Latvijas ekonomikas nākotni noteiks nevis solījumi vai publiskā retorika, bet gan spēja pieņemt savlaicīgus, konsekventus un uz rezultātu vērstus lēmumus.

Paldies LDDK biedriem par aktīvo iesaisti un klātbūtni 2026. gada biedru sapulcē. LDDK turpinās pārstāvēt darba devējus un iesaistīsies diskusijās par prioritātēm nākamajam politiskajam ciklam.