21. aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par Krievijas un Baltkrievijas agresijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanas progresu un finansējumu veselības aprūpei.

Rēķinoties ar vēl straujāku energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu sankciju un piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ, LDDK aicināja valdību kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavot Latvijas enerģētiskas neatkarības un vietējo energoresursu izmantošanas īstermiņa un vidēja termiņa plānu, nepieciešamības gadījumā ieviešot terminētus samazinājumus nodokļiem.

Darba devēji norāda, ka prioritāri jāparedz publiskās un privātās investīcijas Latvijas enerģētikas neatkarībai. Lai nodrošinātu energoresursu pietiekamību, būtiski jāveicina vietējo resursu ieguves palielināšana un to eksports, kā arī jāievieš citi nozīmīgi īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas sekmētu reģionu attīstību un radītu jaunas darbavietas. Tāpat nepieciešamības gadījumā valdība varētu pārskatīt dabas resursa nodokļu piemērošanu vietējiem energoresursiem, kā arī energoresursu akcīzes nodokļu samazināšanu. Uzņēmēji arī aicina noņemt jebkādus ierobežojumus vietējo bioloģiskas izcelsmes energoresursu izmantošanai apkurē, tai skaitā centralizētajā siltumapgādē, savukārt Eiropas Komisiju darba devēji aicina noteikt emisiju kvotu maksājumu griestus.

LDDK prezidents Andris Bite: “Mēs šobrīd dzīvojam pavisam jaunā realitāte, kad vairs nevaram rēķināties ar stabilu ekonomiku, un priekšā vēl ir daudz izaicinājumu, kuriem jāspēj pielāgoties. Prieks, ka uzņēmēji šajos apstākļos parāda, ka morālā stāja ir daudz svarīgāka, apliecinot, ka esam veselīga biznesa sabiedrība. Tagad ir pienācis pēdējais laiks, lai valsts pārvalde, darba devēji un darba ņēmēji visos līmeņos strādātu kā viena komanda. Uzņēmēji ir gatavi piekāpties un piedalīties valsts ekonomiskajā aizsardzībā un drošībā, bet ir jābūt sajūtai, ka strādājam kopā, mūsu viedoklī ieklausās, iedziļinās un to saprot. Ņemot vērā jaunos apstākļus, būtiski, lai visas puses apzinās, ka viena no mūsu valsts prioritātēm šobrīd ir pilnvērtīga Latvijas resursu izmantošana, lai sekmētu energoneatkarību un ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību.”

Darba devēji arī akcentēja, ka, pieaugot inflācijai un cenām, svarīgi nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājību un uzņēmumu spēju maksāt atbilstošu atalgojumu saviem darbiniekiem. NTSP sēdē LDDK atkārtoti aicināja valdību pieņemt politiski atbildīgus lēmumus un samazināt darbaspēka nodokļu slogu, ietverot saistīto darbaspēka izmaksu konkurētspēju, kā arī pilnveidot mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu, labojot iepriekš radītās kļūdas. LDDK pauda, ka jāievieš mērķēts atbalsts visām iedzīvotāju grupām, neradot papildu administratīvo slogu.

Vienlaikus darba devēji uzsver, ka pilnībā atbalsta pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās starptautiskās sankcijas, kā arī finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai un Ukrainas bēgļu sociālajam atbalstam. Latvijas valsts un Baltijas reģiona drošība un valsts neatkarības nodrošināšana šobrīd ir vissvarīgākais uzdevums.

Runājot par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ieviešanu, darba devēji atkārtoti aicina pildīt NTSP apstiprinātos lēmumus. Proti, nodrošināt savlaicīgu sociālo un sadarbības partneru iesaisti. Līdz šim ANM ieviešanas procedūra ir bijusi ļoti lēna un ministrijas procesā nav iesaistījušas ne sociālos, ne arī sadarbības partnerus, lai garantētu investīciju virzību ilgtspējīgai valsts attīstībai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra: “Saprotot, ka šobrīd esam pilnīgi jaunā situācijā, vēlreiz būtu jāizvērtē, vai un kā atveseļošanas un noturības mehānisms mums palīdz risināt enerģētiskās neatkarības jautājumu, stiprināt Latvijas eksportspēju un pārmainīt tautsaimniecības struktūru. Kopīgiem spēkiem mums ir jāpanāk efektīva vietējo resursu izmantošana savas valsts un cilvēku labā, vienlaikus sekmējot neatkarību no Krievijas energoresursiem.”

Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, LDDK atkārtoti aicina īstenot veselības aprūpes reformu atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju, metožu attīstībai, kā arī ieviest jaunu nozares darbinieku atalgojuma modeli.

LDDK uzsver, ka Ministru prezidentam kā valdības vadītājam daudz vairāk jānodrošina, ka nozaru ministri aktīvāk strādā un konsultējas ar sociālajiem partneriem NTSP apakšpadomēs par tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem – īpaši šajā krīzes laikā.