Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sagatavojusi izpētes atzinumu "Rūpniecības pārkārtošanās uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku — regulatīvās prasības un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības loma". EESK darba devēju grupa uzsver, ka atzinums nav līdzsvarots.

Eiropas Parlaments (EP) lūdza EESK izstrādāt izpētes atzinumu tikai par “zaļo kursu", digitālo pāreju, rūpniecības stratēģiju, nodarbinātības un sociālās integrācijas politiku, kas ir vairāku pašreizējo un turpmāko normatīvo un citu dokumentu pamatā saistībā ar videi nekaitīgu un digitālu transformāciju. Tā vietā atzinumā pārāk daudz uzmanības pievērsts Eiropas sociālo tiesību pīlāram un priekšlaicīgi pausta nostāja par EK rīcības plānu 2021. gada pavasarim.

Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi Eiropas ekonomiku: daudzi uzņēmumi bankrotē, cilvēki zaudē darbu, veselības aprūpes pakalpojumi ir pakļauti spiedienam un zaudē efektivitāti. Dalībvalstīm ir rekordliels parāds, kas pārsniedz noteiktos noteikumus par tēriņiem.

Mums ir jāvelta uzmanība tam, kā pēc iespējas ātrāk pārvarēt ekonomikas lejupslīdi, izstrādājot iespējamos risinājumus un priekšlikumus. Mums ir jāveido noturīgāka Eiropa, kas veido pamatu mūsdienīgai, zaļai, digitālai, iekļaujošai ekonomikai, kas spēj cīnīties pret nabadzību un nevienlīdzību.

Labākais politiskais risinājums ir īstenot NextGenerationEU (tulkojumā no angļu val. Nākamās paaudzes ES) cerības, kas nodrošinātu unikālu iespējau ātri atveseļoties un transformēties. Šo jautājumu un sadarbību ar privāto sektoru būtu jāizvirza kā galveno prioritāti.

Darba devēji uzskata, ka sniegtajos ieteikumos EP jābūt lielākam uzsvaram par to, kā radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, nodrošinot atbalstu un turpmākus pasākumus, kas palīdzētu sasniegt vērienīgus un leģitīmus mērķus, aizsargātu un radītu jaunas darbavietas, nodrošinātu jaunas, inovatīvas un videi nekaitīgas investīcijas.

Jāveido spēcīgs finansiālais segums ieguldījumiem, kas nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī veselības drošību Eiropas iedzīvotājiem.

Konsekventi jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas līdz ar to savstarpēji stiprina un garantē fondu virzību produktīvākiem projektiem tādā ekonomikā, kas nodrošina līdz pat 80% no finansējuma vajadzībām banku nozarē.

Darba devēju grupa piekrīt, ka pandēmija ir radījusi nepieciešamību pēc daudz plašākas un ciešākas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības politikas veidošanā visos līmeņos. Tomēr atzinumā tiek ignorēts fakts, ka Eiropas līmeņa sistēmai un standartiem jābūt reāliem, un tajos jāņem vērā dalībvalstu īpatnības un kompetenču sadalījums starp ES un dalībvalstīm, kā arī subsidiaritātes princips, jo īpaši sociālajā programmā.

Lai veiksmīgi pārkārtotos uz nākotnes darbu, nodarbinātības un prasmju veidošanas politika ir jāpielāgo vietējiem darba tirgus apstākļiem. Darba devēju grupa piekrīt, ka Eiropas Semestris ir instruments, ko var izmantot šajā procesā.